Grozījumi Kriminālprocesā - ne tikai atbrīvoti tiesājamie

1. novembrī spēkā stāsies grozījumi Kriminālprocesā. Pārsvarā par tiem dzirdēts, diskutējot par pirmstiesas apcietinājuma ilgajiem termiņiem un faktu, ka 1. novembrī no cietumiem tiks atbrīvoti vairāki desmiti pirmstiesas ieslodzījumā esošu cilvēku, kuri nebrīvē atrodas ilgāk par pusotru gadu no dienas, kad tiesa saņēmusi krimināllietu.

"Tas, ka brīvībā iznāk tik daudz par noziegumu izdarīšanu apsūdzētu personu, Saldus rajonu nevar būtiski apdraudēt, jo mūsu tiesa lietas izskata salīdzinoši ātri, un, cik atceros, pat visai sarežģītās krimināllietās apsūdzētie nav atradušies apcietinājumā ilgāk par pusgadu," sacīja Saldus rajona virsprokurors AINĀRS RIMŠĀNS, stāstot par jaunumiem, kas sagaidāmi tiesvedībā līdz ar jaunumiem Kriminālprocesā. Taču viņš piekrīt, ka šāda likuma norma ir bijusi vajadzīga, jo - ja jau cilvēks tik ilgi sēdējis cietumā pirms tiesas, cik gan tiesas spriedums vairs var būt objektīvs? Saskaņā ar grozījumiem ilgāk par pusotru gadu pirmstiesas apcietinājumā varēs paturēt personas, kas apsūdzētas par sevišķi smagu noziegumu ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Par apcietinājuma termiņa pagarināšanu šādos gadījumos lems Augstākās Tiesas Senāts.

Nosacīta krimināllietas izbeigšana

"Viens no jaunumiem, ko paredz Kriminālprocess, - prokuroram ir tiesības aizdomās turēto nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, nesūtot krimināllietu uz tiesu. Nosacīta atbrīvošana ir līdzīga nosacītai notiesāšanai, - ja nosacītas atbrīvošanas no krimināllietas laikā persona izdara jaunu pārkāpumu vai nepilda uzliktos pienākumus, krimināllieta tiek atjaunota un nosūtīta iztiesāšanai tiesā. Nosacītas atbrīvošanas no krimināllietas pārbaudes laiks noteikts no 3 līdz 18 mēnešiem.

Nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības var tad, ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu (Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem) vai mazāk smagu noziegumu (brīvības atņemšana uz laiku no 2 līdz 5 gadiem vai, ja noziegums izdarīts aiz neuzmanības), kā arī, ja tā nav krimināli sodīta. Nosacīti no krimināllietas atbrīvotām personām vairākos likumos paredzēti tie paši ierobežojumi, kas attiecas uz sodītām (ieroču nēsāšanas ierobežojumi, darba ierobežojumi policijā, prokuratūrā u.tml.). Arī Soda reģistrā persona tiek reģistrēta, jo būtībā noziegums ir izdarīts un krimināllieta nav izbeigta reabilitējošu apstākļu dēļ."

Mazāk piesēdētāju

"Latvijas tiesas pamazām atsakās no piesēdētāju institūcijas, paplašinot to krimināllietu loku, kuras var izskatīt tiesnesis viens pats. Kriminālprocesa grozījumi paredz, ka turpmāk rajona tiesās tiesnesis vienpersoniski var izskatīt lielāko daļu krimināllietu. Piesēdētāju piedalīšanās nepieciešama, izskatot krimināllietas par sevišķi smagiem noziegumiem, par smagiem noziegumiem, ja tiesājamais ir nepilngadīgais un lieta netiek izskatīta saīsinātajā procesā, par smagiem noziegumiem, ja prokurors, tiesājamais vai viņa aizstāvis rakstveidā pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu, kā arī, ja pats tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma koleģiāli, un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

Apgabaltiesā piesēdētāju institūcija paliek nemainīga, izmaiņas skar tikai rajona tiesu."

Bez pieaicinātajiem

"Pozitīvi vērtējamas izmaiņas, kas paredz turpmāk dažādu izmeklēšanas darbību veikšanu bez pieaicināto klātbūtnes. Tas sarežģīja prokuroru un policistu darbu, jo ne vienmēr varēja sameklēt divus cilvēkus, kuri bija ar mieru piedalīties kā pieaicinātie, un tā bija absurda prasība jau pašā būtībā - ja profesionāls policists vai prokurors būtu nolēmis falsificēt lietas materiālus, viņš to spētu izdarīt arī pieaicināto klātbūtnē. Bez tam - kam tad mums tādi speciālisti, kuriem neuzticas tiktāl, ka sabiedrības pārstāvjiem viņiem jāskatās uz pirkstiem?"

Bez tiesas izmeklēšanas

"Turpmāk, veicot pirmstiesas izmeklēšanu un uzrādot apsūdzētajam krimināllietas materiālus, prokurors noskaidros, vai apsūdzētais vēlas lietas koleģiālu izskatīšanu un vai vēlas, lai tiesā pārbaudītu pierādījumus (izņemot gadījumus, ja izdarīts sevišķi smags noziegums). Tātad - ja apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu un uzskata, ka pret viņu savāktie pierādījumi ir neapgāžami un atbilst patiesībai, viņš var piekrist, lai tiesa nepārbauda pierādījumus, iztiek bez garās procedūras ar liecinieku nopratināšanu, dokumentu izskatīšanu utt. Tādā gadījumā apsūdzētais vēlreiz tiesas priekšā apstiprina savu piekrišanu, un tiesa taisa īsu spriedumu, norādot, ka pierādījumi pārbaudīti netiek.

Mūsu praksē ir bijušas daudzas lietas, kad tiesājamais saprot - nav nozīmes liegties, un pats vēlas lietas ātrāku izskatīšanu. Turklāt iespēja iztikt bez tiesas izmeklēšanas ietaupīs laiku un atbrīvos daudzus cilvēkus no pienākuma ierasties tiesā liecinieka statusā un kārtējo reizi stāstīt to, kas jau stāstīts izmeklēšanas darbiniekiem.

Kļuvis vairāk lietu, ko var izskatīt saīsinātā procesa kārtībā. Līdz šim to varēja tikai par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, kā arī par smagiem noziegumiem, kurus izdarījuši nepilngadīgie, bet kuri nav saistīti ar vardarbību un tiem nav smagu seku. Tagad par šāda veida noziegumiem saīsinātajā procesā varēs tiesāt jebkuru personu, ne tikai nepilngadīgos."

Plašāk pielietojama tehnika

"Agrāk, izmeklēšanas laikā lietojot audio vai videotehniku, bija protokolā pilnībā jāatšifrē viss, kas redzams videolentē vai dzirdams audioierakstā. Turpmāk pēc tik sīka atšifrējuma vairs nebūs nepieciešamības, un izmeklēšanā tehniku varēs izmantot daudz plašāk. Mums tas ir būtiski, jo nereti tiesājamais tiesā sāk apstrīdēt liecību pierakstīšanas apstākļus, uzstāj, ka tā nav teicis, ka ir ietekmēts... Nu ierakstā būs dzirdams vai redzams, kā patiesībā viss noticis. Tagad jādomā, kā apgādāt prokurorus ar kvalitatīviem diktofoniem, ko izmantot savā darbā.

Tiek pieļauta arī videokonferenču rīkošana, piemēram, lai nopratinātu cilvēku, kas atrodas ārzemēs. Videokonferencē iegūtām liecībām būs juridisks spēks."

Atbilstoši starptautiskiem līgumiem

"Vesela sadaļa ar vairākām nodaļām attiecas uz starptautisko sadarbību - gan attiecībā uz personas izdošanu, gan tiesvedības pārņemšanu, gan soda izciešanu un citiem jautājumiem. Tas gan negarantē, ka jebkurā brīdī no jebkuras valsts varam saņemt personu, kas mūsu valstī izdarījusi noziegumu, - daudz kas joprojām atkarīgs no katras konkrētās valsts likumdošanas šajā jomā. Eiropas Savienības valstis pamazām virzās uz vienādu nostādni šajos jautājumos, taču tas nenotiek ne ātri, ne vienkārši.

Viens no kriminālprocesa grozījumiem attiecas arī uz žurnālistiem - izziņas iestāde vai prokurors varēs ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu."

Ideāls - neiespējami

Par jauna Kriminālprocesa pārlieku gausu izstrādāšanu laiku pa laikam bargu kritiku saņēma Tieslietu ministrija - vismaz tad, kad tā bija izdevīga politiskajiem pretiniekiem. Vai nupat izdarītie grozījumi šo likumu "glābj"?

"Manuprāt, arī jaunais Kriminālprocess, kad tas būs izstrādāts, nevarētu būtiski atšķirties no tagadējā. Kad tas būs - tad arī vērtēsim," atbildēja Ainārs Rimšāns. Taču jārēķinās, ka nevar radīt likumu, kas derēs visiem un uz ilgu laiku. Dzīvē nemitīgi notiek izmaiņas, un tās jāatspoguļo likumdošanā, tāpēc likumi noveco. Jaunais Krimināllikums pieņemts tikai pirms trim gadiem, bet cik izmaiņu tajā jau bijis nepieciešams! Kriminālprocesa grozījumi ir samērā radikāli un, pēc praktiķu domām, tiem jau sen bija laiks."