Konference apliecina ģimnāzijas attīstību

7. novembrī Saldus pilsētas ģimnāzijā notika konference "Mūsdienīgas skolas konkurētspēja mainīgā sabiedrībā".

Galvenokārt sprieda, kā pēc iespējas labāk sagatavot vidusskolēnus iestājai augstskolā un sekmīgām studijām, konkurencei un darba tirgum, vienlaikus viņos attīstot personību.

Konferences organizētāji bija aicinājuši Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības attīstības nodaļas vadītāju Edgaru Grīni, Izglītības valsts inspekcijas Kurzemes reģionālās daļas vadītāju Ojaru Štālu, Izglītības pārvaldes speciālisti Maretu Kukuku, ģimnāzijas absolventu Gati Suhovecki, kā arī vairāku augstskolu pārstāvjus - no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas un Ventspils augstskolas. Bet klausītāju rindās - skolotāji, daudz vidusskolēnu un vecāki. Darbs noritēja arī grupās, konferences nobeigumā tās dalībnieki balsoja par rezolūciju.

"Runāja gan par to, ko esam dzirdējuši, gan arī uzzinājām daudz jauna," - tāds pēc konferences bija vidusskolēnu vērtējums. Šī diena bija veltīta galvenokārt viņiem.

Konferenci atklāja skolas direktores Silvijas Gūtmanes ziņojums par Saldus pilsētas ģimnāzijas attīstību izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Skaitļi liecina: 2002. gadā augstskolās iestājušies 77% absolventu, galvenokārt izvēloties Latvijas Lauksaimniecības universitāti (13), Latvijas Universitāti (12) un Liepājas Pedagoģijas akadēmiju (8).

"Vai šis ir objektīvs kvalitātes rādītājs? Varbūt būtu jāskatās, cik no šiem studentiem pabeigs 2., 3. kursu, jo ne vienmēr augstskolu pabeidz," - tā direktore. Kā nopietnu problēmu, kas traucē iestājai augstskolā, viņa minēja faktu, ka 10. klasē skolēni dažkārt kļūdās programmas izvēlē un augstskolai nepieciešamo mācību priekšmetu nokārto kā eksterni. "Nepieciešama sadarbība starp vidusskolām un augstskolām. Noteikti arī jādomā par maksimāli pieļaujamo stundu skaitu, jo ir dažādu spēju skolēni, un, nosakot pieļaujamo stundu skaitu, spējīgākie tiek ierobežoti." (Vienas skolēnu darba grupas ziņotājs pēc grupu apspriedēm sacīja: "Gribam vairāk stundu!")

IZM pārstāvis E. Grīnis uzsvēra: kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, jaunajai paaudzei būs ļoti lielas iespējas, tādēļ aktuāls jautājums - kā iegūt Eiropā konkurētspējīgu izglītību? "Kvalitatīva izglītība ir vispārēja izglītība," - viņš sacīja. Svarīga ir gaisotne skolā un skolēnu un skolotāju attieksme pret izglītības procesu. "Ja vidusskolēni strādās 7 - 8 stundas dienā no sirds, ar sapratni izturēsies pret izglītību, tad kļūs par studentiem, kādus gaida augstskolās, - cilvēkus, kas grib strādāt, grib zināt. Galvenā prasme mūsdienās ir prasme mācīties."

Izglītības valsts inspekcijas pārstāvi O. Štālu nodarbina jautājums - mācību procesam jākļūst tādam, kas spēj izglītot gan to skolēnu, kurš startēs augstskolā, gan to, kurš pēc vidusskolas dosies uz arodizglītības iestādi. "Nepieciešams ne tikai perfekti pārzināt kādu nozari, bet, pirmkārt, ir nepieciešams cilvēks! Kā mēs strādājam ar cilvēkiem, to gan neviena mācību programma neparedz..." Vidusskolai nepieciešama atgriezeniskā saikne ar augstskolām, bet augstskolām būtu jādomā - cik lietderīgi tiek izmantots studiju laiks, jo nereti studentam darba nedēļa nav noslogota. "Varbūt uz nākamo konferenci jāaicina arī citu Kurzemes rajonu nākamo ģimnāziju direktori - lai runātu un pārspriestu kopīgi, kopā esam spēks," - savu uzstāšanos beidza O. Štāls.

Nebūtu jābūt lielām atšķirībām starp skolēniem, kuri aiziet uz augstskolām, un tiem, kuri iestājas arodskolā, bet tādas ir - Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Mareta Kukuka turpināja par vidusskolas absolventu sagatavotības līmeni. "Būtiskākā varbūt ir mācību motivācija. Darbs ar cilvēku ikdienā varētu vairot vēlēšanos mācīties."

Ģimnāzijas absolvents Gatis Suhoveckis apgalvoja, ka svarīgākas par akadēmiskām zināšanām ir prasmes un spēja attīstīties kā personībai. Viņš izteica gandarījumu par daudzajiem pašdarbības pulciņiem ģimnāzijā - jo tajos veidojas personība. Uzteica skolu par projektiem, ar to palīdzību skolēni gūst augstskolai nepieciešamas prasmes - strādāt patstāvīgi, papildus meklēt informāciju u. c.

"Lai uz skolu brauc augstskolu studenti un stāsta par studijām, jo pēc vidusskolas absolventu kā kaķēnu iemet ūdenī, - par viņu vairs nerūpējas gādīgas skolotājas, bet viņam viss jādara pašam. Ļoti noderīgi ir augstskolu sagatavošanas kursi, to laikā iepazīst gan augstskolu, gan pasniedzējus," - tā G. Suhoveckis.

"Mūsu mācību gads sākas jau augustā, un daudzi jaunieši par to ir izbrīnīti," - tā Latvijas Policijas akadēmijas studiju nodaļas vadītāja Signe Ločmele. "Ir obligāta prasība prast krievu valodu, jo liela daļa literatūras ir krievu valodā. Grāmatu nav daudz, lielākoties jāstrādā lasītavā. Studentiem ir jāprot izklāstīt savas domas, izteikties un analizēt sociāli politiskos procesus. Bet daudzi to neprot."

Ventspils augstskolas lektore Ieva Vizule uzsvēra, ka pāreja no vidusskolas uz augstskolu ir psiholoģisks šoks, un to visgrūtāk pārdzīvo tie jaunieši, kas tikuši pasargāti no grūtībām, nevis tām gatavoti. "Bet daudzi veiksmīgi pielāgojas, mācās izkulties un nosaka prioritātes - jo visu iemācīties nav iespējams," - I. Vizule arī pauda uzskatu, ka nepieciešama vispārēju, vispusīgu iemaņu apgūšana. Bez loģiskās domāšanas par labu tulku nevar kļūt, bet loģisko domāšanu vislabāk trenē matemātika - tā viņa iebilda Gatim Suhoveckim, kurš aicināja skolotājus pievērt acis uz sportistu nepietiekamiem mācību rezultātiem, jo viņi ir izcilnieki citā jomā. "Trūkst prasmju strādāt patstāvīgi, ne visi spēj uzņemties atbildību par to, ko dara. Labāk klājas tiem studentiem, kas audzināti apzinīgi. Ļoti nozīmīga ir prasme strādāt ar informāciju, bet studenti bieži vien to skata fragmentāri, nevis kopumā."

Mūsdienās strauji mainīgajā pasaulē, informātikas attīstības un ekonomikas globalizācijas apstākļos arvien svarīgākas ir fundamentālas zināšanas - uzsvēra Ventspils augstskolas asociētais profesors Andrejs Jaunzems. "Intelekts ir kapitāla kalpībā. Ja neesat bagāts, jums jābūt gudram, citas izejas nav - šāda skarba patiesība ir jāstāsta skolēniem," - viņš runāja arī par personības nozīmi un nepieciešamību skolēnus pasargāt no amerikanizācijas - lai viņi paliek paši.

"No Saldus ģimnāzijas ir bijuši ļoti labi mūsu studenti - Armins Kronbergs, Uldis Lukašenoks, Renārs Ābols. No Saldus vispār ir labi cilvēki," - sacīja profesors A. Jaunzems.