Šķēdeniekiem ērtāks ceļš uz Vārmi

Šķēdē pabeigts pēdējos gados lielākais darbs - rekonstruēta tilta pāreja pār Šķēdes upi. Glītā, diemžēl savu mūžu nokalpojušā mūra tiltiņa vietā tagad upītes ūdeņus rūpīgi savāc un zem ceļa izvada moderna cinkota metāla caurteka.

Šķēdes - Vārmes ceļš sagādājis grūtības jau vairākus gadus. "Vispirms pakāpeniski ierobežojām kravnesību, bet pirms diviem gadiem saņēmām ekspertu slēdzienu, ka pāri upei vairs braukt nedrīkst," stāsta Šķēdes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvis Andersons. "Apvedceļš bija 3 - 4 km garš, šaurs celiņš, bet aiz upītes - ap 600 ha apstrādājamas zemes, uz kurieni jānogādā tehnika, tur vairākas lauku mājas, ceļš uz perspektīvu tūrisma objektu - Pūlīšu gravu ar klints atsegumu... Te arī vistuvāk izbraukt uz Vārmi un Kuldīgu."

Projekts izmaksājis 32,5 tūkstošus latu. 14 tūkstošus piešķīrusi rajona padome no autoceļu rezerves fonda, tikpat liela summa saņemta no Satiksmes ministrijas, bet pārējo - vairāk nekā 4,5 tūkstošus latu - maksājusi pašvaldība. Esot sākuši krāt jau pērn, jo ceļu darbiem pagasta budžetā atvēlēti nepilni 4 tūkstoši latu gadā.

Šis esot pēdējo gadu nozīmīgākais objekts, stāsta pagasta priekšsēdētājs. Pirms tam lielāki darbi Šķēdē darīti pirms 5 gadiem - kad par 7 tūkstošiem latu izremontēts ūdenstornis.

Caurteku būvējusi SIA "Saldus ceļinieks", un objekta projekta autors Pēteris Alksnis stāsta, ka te izmantota Latvijā mazpazīstama moderna tehnoloģija - zem ceļa iebūvēta saskrūvējama gofrēta metāla caurteka. Tāda esot tikai trešā Latvijā. Gofrētas caurules izmantotas arī, būvējot caurtekas zem Zvārdes ceļa, bet tās bijušas jau gatavi apaļas, nevis montējamas uz vietas kā Šķēdē. Lai caurule neiegrimtu, to no apakšas balsta apjomīgs ģeotekstila "spilvens", kas pildīts ar smiltīm. Šāda caurteka var izturēt līdz 70 tonnām smaguma.

Metāla caurtekas ražo norvēģu firmai "VIA CON" piederoša rūpnīca Polijā, bet Latvijā tās izplata SIA "Armat". Uz objekta nodošanu ekspluatācijā bija atbraucis arī šī uzņēmuma direktors Māris Gulbis. "Principā gofrētas metāla caurtekas pasaule pazīst jau kopš 1891. gada, kad tādu pirmoreiz uzstādīja Kanādā," viņš labprāt pastāstīja. "Bet Padomju Savienībā metāls bija stratēģisks materiāls, to caurtekām izmantoja tikai vietās, kur nevarēja izmantot citu materiālu, piemēram, Baikāla - Amūras maģistrāles būvē. Citur izlīdzējās ar lietajām betona caurtekām. Drīzumā "Saldus ceļinieks" nodos ekspluatācijā vēl vienu līdzīgu objektu ar saskrūvējamu metāla caurteku pie Priekules."

Caurtekas kalpošanas laiks - 60 gadu. Pa šo laiku var izrūsēt skrūvējuma vietas. Pirmajai šādai caurtekai pie Līvāniem četru gadu laikā vēl nav parādījies neviens rūsas plankumiņš. Tās ir ļoti viegli atjaunojamas - tikai jāieliek vecajā caurtekā jauna, mazāka diametra."

Moderno materiālu izmantošana palīdzējusi arī krietni ietaupīt. Šķēdenieki aplēsuši - jauna tilta izbūve maksātu ap 80 tūkstošiem latu, bet, ja būtu jāievieto dzelzsbetona caurteka, rekonstrukcija izmaksātu vismaz 7 tūkstošus latu vairāk, nekā samaksāts tagad.

Vai metāls - ne tikai pati caurteka, bet arī savdabīgais stiepļu tīkls, kas satur upmalas akmeņu krāvumu, - nepievilinās vieglas peļņas tīkotājus? "Tas darbiņš neatmaksājas," smejas "Armat" pārstāvji. "Zaglis pamatīgi nomocītos, skrūvēdams skrūves un riskēdams tikt apraktam zem ceļa, turklāt jādabū nost no metāla cinkojums. Un ieguvums - tikai nedaudzi kilogrami."