"Latvijas Krājbanka" Saldū atver klientu apkalpošanas centru

A/s "Latvijas Krājbanka" Kuldīgas filiāles Saldus klientu apkalpošanas centrs tagad atrodas Striķu ielā. Aiziešanai no iepriekšējām telpām Rīgas ielā esot gan ekonomisks pamats, gan arī iespēja saraut saites ar vecās krājkases imidžu.

Atklājot jaunās telpas, kolēģus sveikt bija ieradušies baņķieri no visām pārējām bankām Saldū. Viņi uzsvēra, ka prot savā starpā ne tikai konkurēt, bet arī sadarboties.

Klienti uzteica laipno apkalpošanu "Latvijas Krājbankā" un to, ka te gaidīti esot arī mazie un ne tik naudīgie klienti.

A/s "Latvijas Krājbanka" prezidents ZIGURDS JEROMANOVS teica: "Tehnoloģijām ejot uz priekšu, attīstoties internetbankai, telefonbankai, mobilajai bankai, Saldū "Krājbankai" vairs nebija vajadzīgas tik lielas telpas. Mums nav vairs arī tik daudz klientu, kā krājkases laikos, jo Latvijā šodien ir 23 bankas, kas apkalpo klientus. Pārsvarā tās visas strādā arī ar privātpersonām, kas agrāk bija tikai mūsu niša.

Neskatoties uz pēdējā laikā presē izskanējušajiem dažādajiem paziņojumiem, mūsu banka ir stabila un droša. Mūsu klienti ir gudri un saprot, ka tās ir politiskās spēles, kas notiek, ka ir "biznesa plāns", lai sagrābtu vienu vai citu ministra krēslu, un tam nav nekāda sakara ar "Krājbanku". Esam vienkārši ierauti politisko notikumu virpulī kā līdzeklis atsevišķu cilvēku mērķu sasniegšanai."

Kāpēc Saldū ir tikai bankas Kuldīgas filiāles klientu apkalpošanas centrs, nevis filiāle?

"Salīdzinot ar citu rajonu nelielo pilsētu klientu apkalpošanas centriem, Saldū tas ir samērā liels. Vēl ir iespējas arī augt, ja rajonā biznesa apjoms pieaugtu. "Krājbankai" ir 14 filiāles, kas ir būtiski lielākas struktūrvienības. Iespējams, ka nākotnē arī Saldū varētu būt filiāle."

Ar ko "Latvijas Krājbanka" atšķiras no citām bankām Latvijā?

""Krājbanka" ir viena no Latvijas universālajām bankām, kas sniedz visu pakalpojumu spektru - depozītus, hipotekāros un patēriņa kredītus... Mums ir interesanti produkti, kas atšķiras no citām bankām, bet šī atšķirība nav īpaši būtiska. Tradicionāli spēcīgi mēs esam ar patēriņa kredītu izsniegšanu. Tikai divām bankām Latvijā ir mobilā banka, viena no tām ir "Krājbanka".

Universālās bankas viena no otras principā atšķiras ar to, kā tiek apkalpoti klienti. Krājkases laikos attieksme pret klientu nav bijusi tā pati labākā. Šo imidžu mēs esam izmainījuši un visur uzsveram attieksmi pret klientu. Lielajās bankās, kam ir ārzemju kapitāls, aiz muguras stāv lielas "mātes" bankas, jau sāk klientus šķirot lielos un ļoti lielos, bet par mazajiem klientiem, kuri tikai uzsāk savu vai arī attīsta mazo biznesu, vairs īsti neinteresējas. Mēs savu sūtību redzam tieši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā. Klienti tā arī saka: "Jūs mūs "nopirkāt" ar savu attieksmi." "

Kādas perspektīvas jūs saskatāt "Latvijas Krājbankai" tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā?

"Neesmu viennozīmīgi pārliecināts, vai Latvijas tauta nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Biju Latvijas delegācijā, kas pavadīja Valsts prezidenti vizītē Šveicē. Kad vaicājām šveiciešiem, vai viņi stāsies Eiropas Savienībā, saņēmām atbildi: "Jā, jā, kaut kad nākotnē noteikti." Es domāju, ka apmēram pusei Latvijas tautas arī ir tāds noskaņojums - no viena "kolhoza" esam tikuši ārā un otrā vēl negribam skriet iekšā. To, protams, parādīs referendums. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībā ir kā laulības dzīvē, kur ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Ja kāds cer, ka mēs tikai saņemsim, tā nebūs. Mums būs arī jādod un ļoti daudz jādod.

Ja nokļūsim ES, uzskatu, ka mūsu banka vēl nav izmantojusi iespējas, ko mums dod Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, - saikni starp Austrumiem un Rietumiem. Mūsu klientu vidū jau šodien ir Ukrainas un Krievijas uzņēmēji un privātpersonas, kas veic godīgu biznesu, nevis vienkārši atmazgā naudu. Viņi uzskata, ka Latvija ir droša zeme, kur saprot viņu mentalitāti, un mēs esam tuvāk nekā Šveice.

Salīdzinot ar Rietumu bankām, mēs esam ļoti mazas banciņas, bet īsā laikā esam guvušas ļoti lielu pieredzi, tāpēc Eiropas Savienībā tik viegli mūs no tirgus izspiest nevarēs. Ja Šveicē var izdzīvot 359 bankas, tad Latvijā banku skaits varētu tikai pieaugt."

Cik stabils ir lats?

"Ļoti stabils, jo zelta segums ir pietiekams. Zelta un ārzemju valūtu rezerves "Lavijas Bankai" ir lielas. Par spīti pasaules ekonomikai, kas iet uz leju, Latvijā ekonomika attīstās. Neredzu iemeslu, kāpēc lats varētu zaudēt savu vērtību. Ja pienāks brīdis, kad Latvijā būs jāšķiras no nacionālā lepnuma - lata, skaistām bildītēm ar Repšes parakstu, kāds jau asariņas nobirdinās. Bet tā nav nekāda traģēdija. Ja dižā vācu tauta varēja šķirties no iemīļotās markas, tad mēs arī to pārdzīvosim. Jau šodien, braucot uz ārzemēm, mēs pērkam eiro. Nav būtiski, kā saucas nauda, kas ir tikai papīra gabals. Nauda ir vērtību mērs, kas izmēra mūsu ieguldīto darbu, bet darbs jau nezudīs, vienalga kādā vārdā to nosauks."