Brocēnu vidusskolā lauž mācību procesa stereotipus

Ko Brocēnu vidusskola ieguvusi, kopš kļuvusi par vienu no Kurzemes sociālo zinību bāzes skolām, uzzināju dienā, kad skolā viesojās pārējo novada bāzu skolu, kā arī Lietuvas pedagogi.

Ar zināšanām vien neizdzīvot

Bārtu, Liepāju, Kuldīgu, Talsus ar Brocēniem vieno Sorosa fonda-Latvija projekts "Pārmaiņas izglītībā". Skolas regulāri tiekas pieredzes un izglītojošos semināros, vēro mācību stundas, sadarbojas ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējiem, klausās vieslektorus no ārzemēm.

Projektā iesaistīties un kļūt par sociālo zinību koordinatori Brocēnu skolai likusi pati dzīve - apgalvo skolotāja Inta Muižarāja. "Būtiskākais - virzība uz attieksmi pret skolēnu mācību procesā. Svarīgākās nav vis zināšanas, bet galvenais ir palīdzēt skolēnam veidot dzīves un sociālās prasmes - lai viņš varētu iziet sabiedrībā, būtu gatavs uzklausīt citu, strādāt, sadarboties."

To izdarīt ir ļoti grūti, jo esot jālauž viss mācību process. Ilgstoši ir dzīvots ar domu, ka skolas galvenais uzdevums ir dot zināšanas, bet - tās vienas pašas nedod iespēju izdzīvot. Jaunie cilvēki bieži vien nav sagatavoti problēmām, ar ko jāsaskaras diendienā, nav gatavi sadarbībai svešos apstākļos, svešā vidē. "Zināšanas pašlaik ātri mainās un ir nestabilas, tās var iegūt no datora, enciklopēdijās un citur, bet - jāprot līdz tām nokļūt, pašam atrisināt uzdevumus, nenobīties. Šīs prasmes ir pamats, lai cilvēks ieietu dzīvē," - tā I. Muižarāja.

Projekts palīdzēs skolēniem attīstīt radošu garu, pašizteikšanos, veidos apziņu, ka sava dzīve jāvada pašam. Kā to apgūst praktiski? "Stundās ļoti daudz strādā pāros, grupās, un skolotājs liek meklēt risinājumus un atšķetināt problēmas. Iepriekš uzskatīja, ka dot definīciju ir skolotāja uzdevums, bet tagad ir otrādi - skolēns patstāvīgi nonāk līdz rezultātam un to precizē skolotāja klātbūtnē," - skolotāja Muižarāja apgalvo, ka tiek pieņemts ikviens viedoklis, - katrs ir būtisks un svarīgs. Nav nepareizo atbilžu.

Nepieciešama profesionāla sadarbība

Visas partnerskolas iepazinusi arī projekta "Cilvēks sabiedrībā" koordinatore Aija Tūna. Viņa skaidro, ka Latvijā sociālo zinību atbalsta skolu tīklā ir 24 skolas visos novados un nākotnes doma ir - lai atbalsta skolas kļūst par centriem, kas palīdz pārējām skolām. Bet pagaidām skolotāji, kurus kopā savedis projekts, ir atbalsts un ierosinātāji viens otram.

Divos projekta gados skolas ir spērušas soli uz priekšu, un galvenokārt par izmaiņām liecinot skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības mācību procesa laikā. Vislabāk tās vērojamas stundās. Pirmās atklātās stundas skolotājus biedējušas - jāprot sevi parādīt no vislabākās puses, bet tagad viņi labprāt aicina pie sevis un uzņem kolēģus kārtējā stundā. Pēc tās profesionāli analizē, kā veicies. "Šāda analīze," - saka A. Tūna, "ir kā skats spogulī. Šobrīd Latvijā ļoti pietrūkst profesionālas sadarbības skolotāju vidū. Skolotājs ir vientuļnieks - ieiet klasē, aizver durvis un strādā. Pāriet uz citu klasi un turpina tāpat, līdz dienas beigās ir piekusis un reizēm nezina to labo, kas viņa skolā notiek divus kabinetus tālāk. Vēlme un iespējas sadarboties, apmainīties pieredzēm palīdz strādāt un apzināties savas stiprās puses."

Pēc kritiskās domāšanas semināru cikla kāda skolotāja teikusi aptuveni tā: "Agrāk es domāju, ka skolēni ir slinki, dumji, negribīgi, tagad es domāju, ka tādi ir skolotāji." Šis citāts, saka A. Tūna, apliecina, ka kādreiz ierasti visas neveiksmes ir noveltas uz skolēnu, bet - varbūt skolotājam vispirms ir jāpaskatās uz sevi un jāvaicā: "Vai es darīju visu, ko varēju, lai palīdzētu šim bērnam šajā situācijā?"

Projekts saved ar lietuviešiem

Lietuvas kolēģi - vairāku skolu direktori un viņu vietnieki - bija braukuši no Viļņas pievārtes. Braucienam viņus organizēja Silva Lengviniene, Elektrinas pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja. "Uzzināju, ka Latvijā ir skolas ar labām projektu tradīcijām, un atbraucām tās iepazīt," - sacīja viešņa. "Latvija un Lietuva ir līdzās, tāpēc mums ir daudz saskarsmes punktu. Līdz mums atplūst informācija no visas pasaules, un gribam uzzināt - ko saņemat jūs, tāpat pastāstīt, ko saņemam mēs. Bet ir jāpatur vien tas, kas der, atdalot no nevajadzīgā. Tādu atlasi, cik zinu, veic arī Latvijas skolās."

S. Lengviniene sacīja, ka ļoti iepatikusies Brocēnu skola, - jo ikviens skolotājs par to stāstījis kā par savām dzimtajām mājām.

Vai mainījusies Brocēnu skolotāju attieksme?

Agnese, 12. klases skolniece: "Vienīgais, kā es jūtu, ka skolotāju attieksme ir mainījusies, - ka es esmu izaugusi. Mūsu attiecības ir mainījušās, manuprāt, tikai tāpēc."

Jolanta, 12. klases skolniece: "Klases audzinātājas attieksme ir mainījusies. Mēs esam sākušas sarunāties kā līdzvērtīgi cilvēki - kā pieaugušais ar pieaugušo."

Lelde, 10. klases skolniece: "Jā, es to jūtu. Varbūt tāpēc, ka es jau mācos vidusskolā un pamatskolā viss bija savādāk. Skolotāji vairāk uzklausa manu viedokli, neuzspiež savu, akceptē to, kas es esmu, un pieņem to, ka mēs esam divas dažādas personības."