Latvijas patriots Konstantīns Čakste

Līdz šim mums mazpazīstams bijis pirmā Latvijas brīvvalsts prezidenta Jāņa Čakstes dēla profesora Konstantīna Čakstes vārds. Viņš ir viens no Latvijas Centrālās padomes dibinātājiem, aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas cīnītājs. Izsludināts projektu konkurss viņa pieminekļa celšanai Rīgā.

Kad Latviju sasniedza II pasaules karš un mūsu valsti, kuru jau bija okupējusi PSRS, okupēja Vācijas karaspēks, Latvijā bija daudzi patrioti, kuri neloloja abstraktas idejas par jauno okupantu nodomiem.

Pirmie militārpersonu mēģinājumi beidzās neveiksmīgi. Vācieši labprāt atļāva dibināt policijas brīvprātīgo bataljonus, lai tos iegrūstu Volhovas purvos. Daļu latviešu uz dažiem mēnešiem mobilizēja it kā apsardzes dienestam, bet aizsūtīja uz Valdajas pozīcijām. Par to raksta diplomāts Kārlis Zariņš "Kāvu gados". Gudriem cilvēkiem, kuri aptuveni zināja sabiedroto militāro potenciālu un PSRS cilvēku rezerves, bija skaidrs, ka vācu fronte agāk vai vēlāk velsies atpakaļ.

Jau vācu okupācijas sākumā mīklainā nāvē gāja bojā latviešu virsnieki - patrioti V. Deglavs un R. Kandis. Latvijā veidojās spēki, kas zināja - jāpretojas gan krievu, gan vācu okupantiem. Visspēcīgākā un nozīmīgākā organizācija bija Latvijas Centrālā padome (LCP). Tās dalībnieki uzsāka veidot sakarus ar ārzemēm, bet diemžēl amerikāņi un briti Latviju "izmainīja sīknaudā" - nodeva. Kļuva zināms, ka reāla palīdzība no šīm lielvalstīm nav sagaidāma.

1943. gada 13. augustā sanāca kopā pārstāvji no Demokrātiskā centra partijas, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latgales kristīgo zemnieku un katoļu partijas un Zemnieku savienības. Tika izstrādāta LCP programma, par priekšsēdi ievēlēts Konstantīns Čakste, jo viņš bija autoritāte Latvijā - profesors ar plašām zināšanām un stingru mugurkaulu.

LCP programmā uzsvērts, ka, neraugoties uz abām okupācijām, Latvija joprojām ir neatkarīga valsts ar savu Satversmi. Latvijas Centrālā padome ir no 4 parlamenta lielākajām partijām veidots centrs. Tā mērķis ir neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošana. Ievērojot vecās kļūdas, jātiek vaļā no sīkpartijām, jāpaplašina Valsts prezidenta vara. Izrādāma aktīva pretestība jebkuram okupantu rīkojumam, kā arī jānorobežojas no jelkādiem sakariem ar krievu izpletņlēcējiem. Tika izteikta cerība, ka ASV un Lielbritānija aizstāvēs Latvijas intereses un uzsvērts, ka Latvijas sūtniecībām piesūtāma izsmeļoša informācija par vāciešu brutālo rīcību Latvijā.

Izveidoja 7 komisijas. Vairāk zināms par Militārās komisijas aktivitātēm - tās saistītas ar ģenerāļa Jāņa Kureļa vārdu, kurš Kurzemē bija sapulcinājis vairākus tūkstošus latviešu karavīru, lai cīnītos par savu valsti. Pats Čakste aktīvi darbojās Ārlietu komisijā un Informācijas komisijā.

1944. gadā 17. martā LCP pieņēma deklarāciju, kuru bija parakstījuši 190 sabiedrībā pazīstami cilvēki. To bija paredzēts nosūtīt visām rietumvalstu sūtniecībām. Deklarācijā tika izteikts ass protests pret viltus vēlēšanām Latvijā un tās iekļaušanu PSRS sastāvā. Visi sūtņi aicināti darboties atbilstoši šai deklarācijai un, ievērojot stingru konspirāciju.

Taču 1944. gada 29. aprīlī Konstantīnu Čaksti un viņa brāli Mintautu vācu SD arestēja, turot aizdomās par sadarbību ar ārzemēm. Konstantīns Čakste bija cīnītājs arī apcietinājumā. Lai glābtu savus biedrus no spīdzināšanas, viņš visu vāciešiem zināmo par LCP uzņēmās uz sevi. Konstantīns Čakste tika ievietots Štuthofas nometnē. Kad tuvojās amerikāņi, visus ieslodzītos dzina uz austrumiem. Bez pārtikas cilvēkiem dienā bija jāveic 20 - 40 kilometru. 1945. gada janvārī grupa, kurā bija arī Konstantīns Čakste, tika izvietota šķūnī, visi bija slimi, zāļu nebija. Naktī uz 22. februāri Polijas teritorijā netālu no Ganšas Konstantīns Čakste mira.

Dzimis 1901. gada 26. jūnijā Bulduros.

Mācījies Jelgavas ģimnāzijā un vēlāk Kazaņas pilsētas III ģimnāzijā. 1920. gadā beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju.

1925. g. beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti un tiesību zinātņu nodaļu.

Strādājis LU Civiltiesību katedrā. 1938. g. ievēlēts par asistentu.

1931. g. iesniedzis habilitācijas darbu Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs un ievēlēts par privātdocentu.

Līdz 1938. g. avansējies par ārkārtas profesoru.

30. gados papildinājis zināšanas Parīzē, Briselē un Berlīnē.

8 zinātnisko darbu autors, žurnāla Jurists atbildīgais redaktors.