Savās grāmatās pauž mīlestību pret Latviju

Pirmais mācību grāmatu konkurss, kurā piedalījies Saldus pamatskolas direktors, ģeogrāfijas skolotājs ANDRIS RUDOVICS, bija pirms atmodas. Tagad jau tapis ceturtā konkursa grāmatas manuskripts.

Padomju laikā Latvijas gan saimnieciskā, gan fiziskā ģeogrāfija bija integrēta PSRS ģeogrāfijā un Latvijas ģeogrāfijai bija paredzēts mazāk par desmit stundām gadā. Trūka Latvijas ģeogrāfijas mācību grāmatas. "Nebiju domājis rakstīt, bet, tā kā materiālu bija ļoti daudz - gan no paša ceļojumiem, gan literatūras atlasīti -, ar dzīvesbiedri Teiku, arī ģeogrāfijas skolotāju, nolēmām - kāpēc nē? Pirmā mūsu grāmata iznāca 1993. gadā," - tā Andris Rudovics.

Visās grāmatās svarīgākais ir bijis - apzināties savu latviskumu. Caur Latvijas dabas skaistumu ielikt latvisko dzīvesziņu, dzimtenes mīlestību. Bet, veidojot mācību grāmatas, galvenokārt jāvadās pēc principa - lai būtu katram vecumam atbilstoša, saprotama mācību viela. Līdztekus top arī darba burtnīcas.

Jautāts, vai savas grāmatas zina no galvas, autors smejot atsaka: "Jā. Esmu nostrādājis pietiekami daudz, un materiāls ir galvā nogulsnējies." Pēdējais darbs izdevniecībai Zvaigzne ABC ir pabeigts manuskripts Latvijas ģeogrāfija sērijā Latvijas mazā enciklopēdija. Šajā izziņas materiālā ietverta oriģināla karte - uz grāmatas aizmugurējā vāka Latvijas izcilākie dabas objekti. Tostarp arī 20 Latvijas svētavoti.

Kā raksta grāmatu? "Viss sākas ar ideju un koncepciju - kādai jābūt grāmatai," - skaidro A. Rudovics. "Jāizveido plāns pa nodaļām, ar to jāiet uz izdevniecību, kur apskata - kas labojams, grozāms, papildināms, pēc tam - pie darba. Protams, nepietiek tikai ar to, kas man ir galvā, jāsavāc pietiekami daudz papildmateriāla, un tas jāizlaiž caur galvu kā caur datoru, atlasot un sistematizējot. Rakstīt ir samērā grūti tādēļ, ka nepārtraukti jāpatur prātā - kāds ir darbs kopsakarībā. Jāizmanto shēmas, tabulas, kas tekstu paskaidro, - lai grāmata būtu vieglāk uztverama. Jāzina, kurā vietā kāds attēls būs, tie ir jāmeklē. Savi 20 - 30 tūkstoši kilometru krustām šķērsām Latvijā nobraukti, lai varētu nofotografēt to, kas nepieciešams. Jā, jā, tiek ziedotas arī naktis."

Grāmatu rakstīšana šodien ir vienkāršāks un ātrāks process nekā pirms padsmit gadiem, kad tapa Andra Rudovica pirmā mācību grāmata. Datora tad vēl ģimenē nebija, toties bija jāievēro prasības par manuskriptu - cik rakstu zīmju var būt vienā rindā, cik rindu drīkst būt vienā lappusē, cik lielai atkāpei jābūt no kreisās malas, cik lielai - no labās, no augšas un apakšas. Teksts tika drukāts uz rakstāmmašīnas, ne labot kā datorā, ne rindkopas vietām pārcelt nevarēja. Kad parādījās pirmie kopētāji, tad bija darbs ar šķērēm un līmi, un lapas grieza, rindkopas pārlika, laboja ar korektoru, ar roku ierakstīja vajadzīgos burtus...

Ko ģeogrāfijas grāmatu rakstīšana dod Andrim Rudovicam kā cilvēkam? "Es vienmēr bagātinos," - viņš saka, "un nekad neapgalvoju, ka esmu apceļojis visu Latviju, ka esmu visu redzējis. Jo katru reizi pat, nonākot vienā un tajā pašā vietā, tā ir savādāka. Viena no vismainīgākajām Latvijā ir Baltijas jūras piekraste, īpaši - pēc lielajām rudens vētrām."