Zirņu vērtēšana noslēdzas ar degustāciju

Ar zirņu izgaršošanu augu šķirņu salīdzināšanas Saldus stacijā ik gadu noslēdzas šīs kultūras saimniecisko īpašību vērtēšanas laiks.

Šķirņu plusi un mīnusi sējumos

Tāpat kā pārējās laukaugu kultūras, arī zirņu laukus šogad ļoti ietekmēja laika kaprīzes, pārliekais karstums un sausums. Aprīļa sākumā augsne bija pietiekami mitra un silta un to laikus sagatavoja sējai, sēju kavēja novēlota sēklas piegāde. Jūnija beigās sējumos parādījās daudz laputu, kuras vēlīnajām šķirnēm izkropļoja ziedpumpurus un jaunās pākstis. Bet šķirnēm ‘Zaiga\' un "Bruno\' augustā uzmetās miltrasa.

Priekuļos selekcionētajai ‘Rotai\' ražība un ražas kvalitāte - kā iepriekšējos gados, vācu ‘Livioletta\', kas pārbaudē ir trešo gadu, veidoja labu ražu, lai gan sēklas sāka nogatavoties samērā vēlu. Kā visas sārtziedu šķirnes, paredzēta lopbarībai, bet pie mums brūnie zirņi iecienīti pārtikā, tādēļ šādam izmantošanas veidam svarīgs graudu izskats, kas šai šķirnei ne īpaši pievilcīgs. Tomēr tai plānāka miziņa nekā citām brūno graudu šķirnēm, garšas īpašības līdzvērtīgas jau pazīstamajai ‘Rotai\'. Speciālistiem būs grūti izlemt, vai lietderīgi ‘Liviolettu\' iekļaut 2004. gada katalogā.

Priekuļu šķirne ‘Retro\', kuru pārbaudīja pirmo gadu, bagātīgi ziedēja, veidoja rupjus graudus, taču pākstis nogatavojās nevienmērīgi un, kad galotnes ziedēja, apakšējās pākstis bija sausas, un graudi bira. Vēl viena Priekuļu šķirne ‘Bruno\' "Tiruļos" šogad tika pārbaudīta pirmo gadu. Apmēram trešdaļa augu diezgan krasi atšķirās no pārējiem, un pēc selekcionāru ieteikuma tos nācās izravēt. Tomēr izretinātā sējumā augi kļuva veldres nenoturīgi. Kad pākstis bija nogatavojušās, stublājs un lapas bija vēl pavisam zaļas, un tas varētu sarežģīt zirņu mehanizētu novākšanu. Sēklu krāsa nevienāda - gan brūnas, gan pelēki raibas. Šķirņu salīdzinātāji uzskata, ka selekcionāriem būtiski jāuzlabo šķirnes stabilitāte.

Vācu šķirni ‘Baltic\' šogad jūtami ietekmēja sausums un karstums - sausuma dēļ sadīga nevienmērīgi. Īpaši rupjo graudu šķirnēm šogad mitruma deficīta sekas bija izretots sējums un graudu raža - ne tāda, kādu šķirne spēj dot. Vācu ‘Madonna\' "Tiruļos" šogad jau otro gadu, tā bagātīgi ziedēja, auga spēcīgi un nogatavojās vienmērīgi.

Dānijā selekcionētā šķirne ‘Apollo\' izmēģināta otro gadu un, tāpat kā pērn, raža viduvēja, graudi sīki, bet šķirnes pluss - laba noturība pret veldrēšanos. Šis pats pluss liekams otrai dāņu šķirnei ‘Faust\', kura arī "Tiruļos" audzēta otro gadu. Tomēr ‘Faust\' raža vidēja, graudi pasīki.

Vācu šķirne ‘Hardy\' izmēģināta tikai pirmo gadu, tā ir viena no agrīnākajām, šogad laba raža un glīti graudi. Priekuļos selekcionētā ‘Zaiga\' izmēģinājumiem nodota atkārtoti. Lai gan tā ir augstražīga, tai dažāda rupjuma graudi, to zaļā krāsa nav vienmērīga. Iepriekšējā izmēģinājumu ciklā jau bija konstatēts, ka ‘Zaiga\' inficējas ar miltrasu un zirņu iedegām, graudus stipri bojā sēklgrauzis. Tomēr kā baltziedu šķirne tā varētu būt perspektīva zaļbarības mistrā.

Agrīnā vācu šķirne ‘Laser\' izauga zema, tās zaļie graudi izlīdzināti, apaļi. Joprojām augu šķirņu salīdzināšanas stacijas laukā šogad sēja šķirni ‘Swing\', lai gan tās izmēģinājumi beigušies un šķirne jau bija iekļauta 2001. gada nacionālajā Augu šķirņu katalogā. Taču to sēja tādēļ, lai zemnieki uz lauka var salīdzināt ar citām šķirnēm.

2003. gada katalogā iekļautas arī zirņu šķirnes ‘Toskana\', ‘Brutus\' un ‘Nitouche\'. Tās sekmīgi izturējušas pārbaudes un tiek uzskatītas par ražošanas sējumiem piemērotām Latvijā. No izmēģinājumā esošajām šķirnēm veldres noturīgākās bija ‘Baltic\', ‘Madonna\', ‘Apollo\', ‘Faust\', ‘Hardy\' un ‘Laser\'. Visgarākās - ‘Zaiga\' un ‘Rota\' - aptuveni pusotru metru garas. Tikai mazliet atpalika ‘Retro". Visaugstākā vidējā raža bija šķirnei ‘Hardy\' (3,71 tonna no hektāra), ‘Zaiga\' (3,66), ‘Livioletta\' (3,45), ‘Laser\' (3,35), ‘Baltic\' (3,12 ). Viszemākā raža - ‘Apollo\' (2,33).

Visgaršīgākās - trīs

Lai vērtējums būtu pēc iespējas objektīvāks, degustācijā tiek pieaicināts krietns pulks vērtētāju, un garšas īpašību galīgais vērtējums ir vidējais aritmētiskais, jo - kas garšo vienam, liekas negaršīgs citam. Tomēr par vairākām šķirnēm vērtējums bija vienprātīgs - ļoti garšīgas. Tika izvērtēta 15 zirņu šķirņu garša - zaļgraudu ‘Laser\', ‘Zaiga\', ‘Brutus\', ‘Nitouche\', dzeltengraudu ‘Toskana\', ‘Swing\', ‘Hardy\', ‘Apollo\', ‘Madonna\', ‘Baltic\', kā arī pelēko un brūno graudu šķirnes ‘Bruno\', ‘Retro\', ‘Livioletta\' un ‘Rota\'. Maksimālā atzīme - 9. Visgaršīgākās degustētājiem šķita ‘Swing\' , ‘Zaiga\', ‘Nitouche\' - 8 punkti, ‘Bruno\', ‘Baltic\', ‘Hardy, ‘Laser\', ‘Brutus\', ‘Toscana\' - 7. 6 punktus ieguva ‘Rota\', ‘Livioletta\', ‘Retro\', ‘Madonna\', ‘Faust\', bet ‘Apollo\' - tikai 4 punktus.

Visi šie pārbaužu rezultāti ir viela pārdomām gan zemniekiem, kuri vēlas audzēt zaļos zirnīšus pārstrādei vai zirņu graudus realizācijai, gan mazdārziņu kopējiem. Katrai šķirnei ir gan plusi, gan mīnusi, un izmēģinājumi vislabāk parāda, ko vērts audzēt un kura šķirne cerības neattaisnos.

Publikācijā izmantoti augu šķirņu salīdzināšanas Saldus stacijas dati un vērtējumi