Tēvzemieši gatavojas kongresam

Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 14. decembrī rīko kongresu, kurā tiks izvērtētas partijas neveiksmes 8. Saeimas vēlēšanās, kad tikai ar grūtībām izdevās pārvarēt 5 procentu barjeru. Saeimā tika ievēlēti 7 deputāti.

Šonedēļ redakcijā bija iegriezies partijas priekšsēdētājs MĀRIS GRĪNBLATS. Viņam jautāju, kā jūtas tēvzemieši pēc neveiksmes vēlēšanās. M. Grīnblats uzsvēra, ka vēlēšanās uzticību zaudējušas visas varas partijas, īpaši - Latvijas ceļš. Kongresam gatavojoties, darba grupa analizējot vēlēšanu rezultātus un partijas līdzšinējo darbību.

Izvērtēs partijas neveiksmes

"Nedomāju, ka mūsu ministri iepriekšējā Saeimā strādāja sliktāk nekā pārējo partiju ministri, arī Tautas partijas," taisnojās M. Grīnblats. "Taču Tautas partijai izdevās pirms vēlēšanām sevi veiksmīgāk "pasniegt", izmantojot pārstāvniecību pašvaldībās, it sevišķi - Kurzemē un Vidzemē.

Viens no mūsu secinājumiem - nacionālajai politikai turpmāk jāiegūst mūsdienīgāka seja, lai tā būtu pieņemama arī jauniem cilvēkiem, kuriem, iespējams, interesē citi jautājumi nekā gados vecākiem. Tas ir īpaši svarīgi tagad, kad Latvija uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti un drīz izšķirsies - būt vai nebūt Eiropas Savienībā.

Nozīmīgs darba virziens ir sociālo un reģionālo problēmu risināšana. Šobrīd Latvijā ir svarīga ne tikai etniskā integrācija. Jāpanāk, lai nebūtu atstumtu novadu, sociālu grupu, kuras nevar izglītot savus bērnus. Mūsu partijas darbībai jākļūst efektīvākai. Acīmredzot būs izmaiņas gan uzbūvē, gan vadībā."

Māris Grīnblats prognozē, ka jaunā Saeima un valdība īpašu uzmanību veltīs dažādu sociālo jautājumu risināšanai. Izveidots bērnu un ģimenes tiesību valsts ministra amats. Līdz šim valdījusi sadrumstalotība, šie jautājumi bijuši triju ministriju - Izglītības un zinātnes, Tieslietu un Labklājības - pārziņā. Apvienošanās "zem viena jumta", Grīnblataprāt, gan nenotikšot ātrāk par nākamā gada 1. janvāri.

Izskanējis Finanšu ministrijas ierosinājums samazināt finansējumu Kultūrkapitāla fondam. Partijas priekšsēdētājs teica - satraukums esot priekšlaicīgs. Viņš uzskata, ka bijis nepareizi sākt apspriest finansējuma sadali pa ministrijām, iekams nav skaidrs, kādi būs šī gada ieņēmumi. Izskanējusī prognoze par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanos šogad tikai par 6 procentiem esot visai pieticīga. M. Grīnblats cer, ka nākamgad ekonomiskā situācija uzlabosies straujāk, nekā paredzēts.

"Es domāju, ka valdībai nevajadzētu visas problēmas atrisināt uz vienas nozares - kultūras - rēķina," tā Grīnblats. "Ja arī nāksies samazināt izdevumus, lai nodrošinātu algu palielināšanu policistiem, skolotājiem, mediķiem, tiesu darbiniekiem, tas jādara proporcionāli. Bet valdības diskusija turpinās. Galvenais ir panākt vēl efektīvāku Valsts Ieņēmumu dienesta darbību, lai valstij neietu garām miljoni. Ja tos iekasēs, tad naudas pietiks visam, arī kultūrai." Grīnblats uzsvēra, ka premjers rīkojas pareizi, uzsākot neuzticību zaudējušo ierēdņu atstādināšanu.

Vai iestāšanās aliansē nedraud ar papildu izdevumiem?

Aizsardzības ministrs ir tēvzemietis Ģirts Valdis Kristovskis. Tādēļ partijas priekšsēdētājam jautāju, kas sagaida Latviju, iestājoties NATO? Vai Krievija neizmantos izdevību, lai izdarītu kārtējo spiedienu uz Latviju?

"Protams, nākamgad jāpalielina aizsardzības izdevumi, sasniedzot 2 procentus, bet tas nebūs liels kāpums salīdzinājumā ar pašreizējiem 1,7% no kopbudžeta," teica M. Grīnblats. "Uzaicināšana NATO ir mūsu liels ieguvums. Neesam militāri stipra un liela valsts. Piemēram, Islandei, kas jau daudzus gadus ir NATO, nav pat savas armijas, tur ir policijas spēki un dažas militāras bāzes, kuras izmanto NATO lielvalstis. Esot šajā spēcīgu valstu klubā, pret kuru ir respekts, drošība ir garantēta. Par to liecina kaut vai Krievijas attieksmes uzlabošanās pret Poliju.

Jā, būs lielāki tēriņi, taču liela daļa no šīs naudas tiks investēta armijas infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to būs darbs vietējiem celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem un citiem. Cilvēki, kas armijas struktūrās pelnīs naudu, to arī Latvijā tērēs. Ar šiem 2 procentiem aizsardzībai Latvija nekad neradīs lielu armiju - tikai atsevišķas labi sagatavotas vienības, kuras apsargās Latvijas robežu, piedalīsies dažādās starptautiskās operācijās. Bet mēs nekad nebūsim galvenais spēks.

Buša politika pret Krieviju ir ļoti aktīva, lai gan - nav piekāpīga. ASV ir nozīmīgi, lai Krievija ieņem līdzīgu pozīciju cīņā pret starptautisko terorismu, lai Krievija atbalstītu vēršanos pret Irāku un Osamu bin Ladenu kā ļaunuma sakni. Tādēļ Bušam nepieciešama Krievijas labvēlība vai vismaz neitralitāte. Apmaiņai pret šādu attieksmi ASV ir ar mieru "piemiegt acis" Čečenijas sakarā. Vai Krievija pieprasīs vēl kādus politiskus mājienus Latvijas uzņemšanai NATO, redzēsim tuvākajā laikā. To, ko Putins ar Bušu runāja Sanktpēterburgā, taču nezinām. Ja šādus nosacījumus mums uzstādīs, nāksies rūpīgi izvērtēt, vai tiem ir rekomendācijas, vai arī stingru norādījumu raksturs. Nereti mēs steidzamies izpildīt tikai ieteikumus. "