Policisti uzmana "karstos punktus" - "Klubu", "Odesu", "Pie eglēm"...

Pirmais līdz nemaņai piedzēries pieaugušais tika uziets Lielās ielas pagalmā, aiz veikala "Citrons", - gulēja, apsedzies ar sniegu.

Kas vēl notiek naktī Saldū un tā apkaimē, "Saldus Zeme" uzzināja, braucot līdzi policistiem reidā pagājušajā nedēļā no piektdienas uz sestdienu.

Ekipāžā - Saldus rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas darbinieki - Normunds Eihe, Dzintars Silakaktiņš un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas inspektors Ronalds Zandbergs, kā arī nepilngadīgo lietu inspektore Jana Drekslere. Šoreiz, kā ik piektdienā un sestdienā, - profilaktisks reids. (Tonakt strādā vēl otra policijas ekipāža, bet svētkos dežurē arī operatīvā grupa, kas izbrauc uz notikuma vietu.)

Nevar sarunāt

Reids sākas pēc pulksten 23. Vispirms busiņš izmet loku pa Saldu, pie Bērnu un jaunatnes centra policisti izkāpj, iziet cauri skvēram (tur klusums), tad sadalās un met lokus pa pagalmiem. Aiz "Citrona" uziet guļošu piedzērušos vīrieti. Viņš nav spējīgs nostāvēt, tāpēc tiek nests vai zem padusēm vilkts - kā kuro brīdi. Galugalā viņu dzēruma izgulēšanai noliek policijas kamerā ar četrām sienām un plašu guļvietu, tā saukto nāru.

Vēl pāris apļu pa pilsētu, pieturvieta - bārs "Klubs". Jaunieši ārpusē, apsargs pie ieejas, bārā - cigarešu dūmu mutulis, troksnis, gaismas mūzika. Bāra īpašnieks - aiz letes. Telpas dziļumā policisti "izceļ" stipri iereibušu jaunieti, ved līdzi uz policiju. Aizturētajam kabatā kopmītņu istabiņas atlēga, pase. "Kāpēc meloji un bārā nosauci citu vārdu?" - viņam jautā. "Man bija bail," - tūlīt puisis apraudāsies. "Vai nevar sarunāt, ka eju izgulēties uz mājām?" - viņš turpina. "Neko nevar sarunāt," - šonakt otrreiz tiek atslēgtas restotās durvis uz garo koridoru un "guļamistabu".

Ielas tukšojas, jo tuvojas pusnakts. Ik pa laiciņam policisti sazinās ar otru ekipāžu, ar dežūrdaļu, noskaidro datus par automašīnām - kas novietotas neparasti vai liekas neredzētas.

Kāpēc vecākiem nepatīk Egles?

Tagad - uz Lutriņiem, uz kafejnīcu "Pie eglēm". Skaidri redzams - kad Saldū iestājas X stunda, kompānijas brauc uz šejieni. "Vēl nav daudz publikas, nekas nenotiek," - spriež policisti. "Vēlāk gan tur nevarēs cauri tikt." Kafejnīcas "vājā vieta" esot šaurais koridors gar bāra leti. Atliek, ka viens spraukdamies iebaksta otram vai pagrūž, un kautiņš uz līdzenas vietas. Laukā smēķē, arī pirmajā telpā. Daži - jūtami apreibuši. Teju katram jaunietim rokās alus pudele.

Pie policijas auto pienāk divas sievietes. "Vai jūs kaut ko nevarat darīt, lai te reiz beigtu nodzirdīt bērnus?" - viņas jautā. Izrādās, mammas no Saldus atbraukušas pēc savām meitām. "Mēs uzraugām kārtību, bet aizliegt neko nevaram, ar sūdzībām jums jāvēršas pie kafejnīcas īpašnieka vai Lutriņu pašvaldībā," - tāda ir atbilde. Mammām veicas - kā sauktas durvīs parādās viņu meitas. Viena atzīst: "Man ir 15 gadu." "Šodien viņas brālim dzimšanas diena. Kamēr es ieeju otrā istabā, viņa pazūd no mājām," - gaužas māte.

Pirmoreiz policisti redz, ka vecāki atbrauc pakaļ bērniem. "Bet - kā viņi tos audzina, ja var atļauties "aizlaisties" no mājām?!"

Kafejnīcā galdiņi nokrauti ar alus pudelēm, daudzi dejo, dažas meitenes griežas ap striptīza stangu... Te vismaz viņi ir vienuviet un kontrolējami - arī taisnība.

Atceļā uz Saldu sākas policistu stāstiņi. Jana saka: tādi ir katrreiz, jo viņi ir jautri un jokus mīl. Tāpēc pat ļaunākās un bīstamākās darba situācijas, kad tās garām, atminas ar humoru. Viens no pēdējiem "humoriem" - brauciens pēc granātas. Normunds stāsta: novembra sākumā bijis zvans no Remtes kafejnīcas - esot ienācis viens vīrs, turot pastieptu roku un baidot: "Ilgi es to granātu nenoturēšu..." Protams, uz Remti "lidoja" vienība. Vīru - gar zemi, granātu no kabatas izgriezuši ar visām biksēm, un tikai tad atklājies, ka šim bijusi mācību granāta.

Vēlāk Jana stāsta: "Ir brīži, kad viņi patiešām riskē ar savu dzīvību. Tā nesen viens policists varēja uzsprāgt kopā ar visu gāzes balonu..."

Arī bomzis ir cilvēks

Naktī viņi nevarot iztikt bez kafijas vai tējas pauzes. Šoreiz iepērkas Saldus centra degvielas uzpildes stacijā. Tā gan ir slēgta, bet caur lodziņu apkalpo. Pēc piecu minūšu pauzes - atkal ielās.

Jauniešu bariņš pie "T-MARKET" veikala. Šie dievojas: visi esot pilngadīgi. Policisti jautā par divām meitenēm - vai tās arī? Jā, zēni varot galvu likt ķīlā. Meitenes tomēr aizved uz policiju personības noskaidrošanai. Izrādās - ne gluži pilngadīgas. Abas nobrīdina un atbrīvo. "Vajadzēja mums to galvu tomēr paņemt ķīlā," - smej Dzintars.

Mani aizved uz būceni (kādreiz varbūt tajā glabāti gāzes baloni) starp Robežu ielu un "Aronijas" dārziņiem. Tajā mīt viens bezpajumtnieks. Tovakar viņa nav mājās, bet iedzīvi apskatām. Lupatas, segas un daudz grāmatu, tostarp - latviešu valodas mācību grāmata 4. klasei.

Sākas stāstiņi par Saldus bomžiem. Tie visi gan kriminālpolicistiem, gan iecirkņu inspektoriem ir labi pazīstami. Kad tuvojas ziema, bezpajumtnieki meklē vēl ciešākus sakarus ar policistiem. Viņi lūdzot, lai ielaiž uz nārām pārnakšņot - taču siltumā. Esot pat bijis gadījums, ka nelaimīgais noguļas policijas automašīnas priekšā un nekust ne no vietas - ko lai ar viņu iesāk? Trenkt ziemas aukstumā prom?

Bārs "Odesa". Ieejot pa durvīm, apņem nepatīkams aromāts. Daudzi "dejo" virsdrēbēs... Apmeklētāji - stipri iereibuši.

"Klubs" otrreiz. Apsargs pie ieejas, īpašnieks - aiz bāra letes, policisti no bāra izved un mašīnā iesēdina apreibušu nepilngadīgo. Citādi viss - kā iepriekš. Zēnu nodod pašvaldības policijā.

"Jaunais iekšlietu ministrs sola policistiem palielināt algas - lai sanāktu 400 latu ģimenei," - ceļā uz Brocēniem turpinās sarunas. "Nemaz nevajadzētu lielākas algas, pietiktu, ja mums samaksātu par virsstundām, naktīm un svētku dienām..."

Brocēni - kā izslaucīti. Kopš "Šahta" aizklapēta, te esot teju komandantstunda. Brocenieki, protams, - Eglēs.

Lielāka pauze, kad izsmēķē pa cigaretei, - policijā. Satiekas ekipāžas, pārrunā redzēto. Vispār sarunu - maz. Dzintars iegrimst grāmatā, esot aizraujošs romāns par kādu noziedznieku, Normunds un Ronalds - datorā.

Atlicis galvenais brauciens - kafejnīcas slēgšana Lutriņos. Eglēs pudeļu kalni uz galdiem tagad lielāki. Sarodas vairāk mašīnu, streipuļo vairāk iereibušu jauniešu. Durvis slēdz pulksten četros. Uzšūmētā publika izklīst. Sāk kursēt Saldus taksometri. Policisti novērtē situāciju - var vai nevar izcelties kautiņš. "Tā saldeniekiem ir slimība - tikko ierodas kādi svešie, tā spalvas iet pa gaisu," - saka Jana. Izskatās, ka šoreiz tā nebūs, vēl jāsagaida pēdējais taksometrs, kas aizvedīs atlikušo bariņu.

Nakts pagājusi bez miega, bet Dzintars ir pārliecināts: "Es labāk naktī strādāju, nevis pirmdienas rītā, atnākot uz darbu, ieraugu uz galda kaudzīti ar materiāliem un nezinu, ar ko sākt."

Komentē Jana Drekslere

"Stingri uzturēt kārtību Saldū policisti sāka 1994. gadā, kad viņiem bieži vien nācās pielietot spēku un speciālos līdzekļus - tāpēc ka savādāk nevarēja. Cilvēki daudz dzēra, bija agresīvi, aizskāra policistus ar vārdiem, riebīgiem izteicieniem. Tagad sen tā vairs nav, viņi ir izpratuši, ka policijai ir sargājošā funkcija.

Profilakses reidos ir uzrakstīta prāva administratīvo protokolu kaudzīte. Piemēram, "Kluba" īpašniekam par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem (alus vai alkoholisko dzērienu tirgošanu nepilngadīgajiem). Protokoli tiek sūtīti uz Saldus domes administratīvo pārkāpumu komisiju izskatīšanai, un tā uzliek sodus. Bet - cik ilgi var likt sodus? Ir jāsāk domāt, ko darīt. Vai šādam īpašniekam licence ir saglabājama, ja regulāri un jau sen viņam raksta protokolus?

Saldus domes noteikumi "Par sabiedrisko kārtību Saldus pilsētā" pieņemti 2001. gada 18. janvārī. Tie nosaka

ja mazgadīgie (vecumā līdz 14 gadiem) pēc pulksten 23 vieni paši atrodas uz ielas, viņu vecāki tiek sodīti;

par mazgadīgo atrašanos pēc pulksten 23 sabiedriskās un izklaides iestādēs vai uzņēmumos naudas sods šo iestāžu vai uzņēmumu vadītājam vai pasākuma organizatoram no 5 līdz 25 latiem;

par nepilngadīgo atrašanos pēc pulksten 24 sabiedriskās un izklaides iestādēs vai uzņēmumos, kur tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, naudas sods šīs iestādes vai uzņēmuma vadītājam vai pasākuma organizatoram no 5 līdz 25 latiem.

Arī Lutriņu pašvaldībai ir tiesības izdot savus noteikumus par kārtību pagastā un noteikt sodus. Jautājumu par Eglēm noteikti varētu risināt, jo par kafejnīcu ir sašutuši daudzi, arī vecāki, tikai viņos neviens neklausās.

Bāru sezona ir līdz maija beigām, kad sākas brīvdabas pasākumi. "Karstie punkti" ziemā ir ne tikai bāri, bet arī ielas. Kad Saldus skolās diskotēkas, vienmēr cenšamies uzmanīt šo skolu apkārtni. Iereibušos, kas vecāki par 16 gadiem, es bāros neaizturu, jo uzskatu: jebkurš pieaugušais pats atbild par savu dzīvi. Sev līdzi aizvedam, ja kāds piedzēries, agresīvs, grib kauties, provocē kautiņus. Ne katrreiz var ieraudzīt un izvērtēt, cik patiesībā pusaudzim gadu. Bieži vien viņi saka, ka nav līdzi pases vai identifikācijas kartes. Katru raustīt uz policiju arī nešķiet pieņemami, jo neesam jau diktatori. Ja ir stipras aizdomas, ka par jaunu, tad gan pārbaudām.

Vasarās uzmanāmo objektu ir vairāk, tāpēc ka tusiņu vietu vairāk, - vienlaik bija "Azaida" pagalms, strūklaka - pats par sevi, pie bijušā "SVA", tagadējā "T-MARKET", RIMI priekšā, noteikti - parka virzienā.

Kad Kalnsētās lielie vasaras pasākumi, tiek mobilizēti visi spēki, un tur vienmēr ir ļoti daudz policistu. Tas ir karstākais laiks, un nevaram atļauties ņemt brīvdienu, kaut tā pienākas. Kas cits mūsu vietā strādās?

Vasarā vīriem ir, ko darīt. Bet policisti ir īpaši cilvēki - nerēķinās ne ar savu brīvo laiku, pat ne ar savu privāto dzīvi. Dažreiz policijā arī sanāk gulēt - ja ir pārāk vēls, lai dotos uz mājām un Saldū nedzīvo."

Sūdzību neesot

"Jā, tautas kafejnīcā ir daudz, bet nezinu, ka tur kas slikts notiktu," - Lutriņu pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīns Pūkainis apgalvo, ka par kafejnīcu "Pie eglēm" sūdzību nav bijis, tādēļ arī padomē par to jautājums nekad nav skatīts. Pats priekšsēdētājs šo vietu nav apmeklējis, taču viņa pilngadīgās meitas gan to darot. "Neko sliktu nav stāstījušas, viņas arī laikus atgriežas mājās - ap pustrijiem, trijiem, un es nesatraucos."