Advente ir dvēseles svētki

Pirms vienas no četrām nozīmīgām baznīcas kalendāra svētdienām - saruna ar Saldus Romas katoļu prāvestu GATI BEZDELĪGU.

Kāpēc Advente ir īpašs laiks?

- Adventes laiks ir ciešā saistībā ar Ziemassvētkiem, un viens no otra nav atdalāms. Ziemassvētki kristīgajā pasaulē nozīmē Dieva mīlestības svētkus, kuros viņš dāvā pasaulei savu dēlu, kaut arī zina, ka tam jānomirst pie krusta. Šo upuri veltī cilvēkam, parādot, cik dārgs cilvēks ir Dieva acīs. Mēs esam īpaši, no Dieva mūžīgās mīlestības radīti. Šo mīlestību Dievs vēlas atklāt, parādīt. Jo cilvēkam nepietiek tikai ar nojausmu, tikai ar kādu iekšēju domu - viņam vajadzīgi apliecinājumi.

Adventē cilvēks aicināts uz mieru, aicināts patverties no pasaules trokšņa, lai sagatavotu sevi pieņemt mīlestību. Adventē Dievs vēlas ar cilvēku dialogu, kurā skaidro notikumu, kas sekos. Ir nepieciešams, lai cilvēks ar savu prātu un sirdi apzinātos, ko viņš var saņemt. Dievs radījis mūs visus un katrā ir ielicis ticību. Ticība ir cilvēka attieksme pret Dievu, atbilde Dievam, un katram šī atbilde nāk savā laikā. Ne tad, kad mēs iedomājamies, - septiņu, divpadsmit vai sešpadsmit gadu vecumā... Dievs dod tad, kad cilvēks visvairāk spējīgs saņemt un apzināties dāvanu, lai tā nekļūtu tikai par ancuku, ko reizēm uzvelk.

Ne tikai kristietim, ikvienam ir svarīgi apjaust - kas mīt viņa dvēselē, kā dēļ viņš ir cilvēks? Viena no pamatvērtībām ir mīlestība. Mazs bērns nevar izdzīvot bez mātes mīlestības, viņš nomirst, ja to nesaņem. Tāpat pieauguša un veca cilvēka dvēseles nepieciešamība ir mīlestība. Tāpēc Dievs dod Adventes laiku - lai mēs sagatavotos Ziemassvētkiem, notikumam, kurā Dievs atklāj savu mīlestību.

Vai cilvēki savu mīlestību atklāj?

- Ir divi mīlestības baušļi - tev būs mīlēt Dievu, un tev būs mīlēt savu tuvāko. Un nevar atšķirt Dieva mīlestību no cilvēku mīlestības. Vai ir patiess cilvēks, kurš saka, ka pāri visam mīlu Dievu, bet nemīl to un to cilvēku, ienīst un nolād? Tas nav iespējams, jo cilvēkam ir viena sirds, kurā ir mīlestība gan pret Dievu, gan pret cilvēkiem. Savukārt, ja es saku, ka mīlu savu tuvāko, bet nemīlu Dievu, tad mīlu ļoti nepilnīgi. Tādēļ, ka cilvēku nemīlu kā mūžīgu būtni, kā to, kurš aicināts mūžīgai dzīvei. Mīlestībā cilvēkam ir jāskatās uz otru tādām acīm, kā Dievs uz viņu skatās. Mīlestība pret cilvēku būs pilnīga, ja viņu mīlēšu pilnīgi - gan kā laicīgajai, gan mūžīgajai dzīvei lemtu būtni.

Protams, es saku ideālistiski - kā būtu labi, bet dzīve ir dzīve, un nenotiek tā, kā būtu vislabāk. Tomēr jāapzinās, ka mēs visi esam mīlestības mācekļi, - visu mūžu mēs mācāmies mīlēt.

Adventes vainags, sveces būs arī to mājās, kuri nav kristieši, arī viņi piedalīsies labdarības pasākumos...

- Ir brīnišķīgi, ka ikdienas skrējienā tomēr atceras vienu brīdi, atceras gada ritējumu. Jo tā vai citādi - labdarības pasākumā vai, aizdedzot sveci Adventes vainagā, dvēselē ienāk Dieva mīlestība. Un šādā brīdī izjustais var būt ārkārtīgi svarīgs garīgajai dzīvei. Jā, tas ir viens īss brīdis, ko mūsdienu cilvēks atlicinājis, bet varbūt arī to izdarīt nav nemaz tik vienkārši. Gan tiem, par kuriem varētu teikt - pārtikuši cilvēki, gan tiem, kurus pārņēmušas rūpes par izdzīvošanu... Cik viņiem ir laika? Lai padomātu kaut ko labu, vajadzīgs kaut nedaudz spēka un uzņēmības...

Ko nozīmē - žēlsirdība?

- Tas, ko Kristus atgādinājis, - mīlestība pret Dievu un savu tuvāko. Žēlsirdībā cilvēks vēlas mīlēt nesavtīgi, viņš dāvā, neprasot par to neko. Daudzi ziedo savu laiku, sava darba augļus, bet ne garāmskrienot vai pametot. Viņi atlicina arī kaut ko no savas sirds.

Svētajos Rakstos teikts: ja cilvēks dod, viņš saņem arī. Dievs nekavējas svētīt šādu cilvēku dzīvi. Tie nav vis nostāsti, es šādas svētības esmu redzējis.

Ņemt var būt pazemojoši, tomēr patiesa žēlsirdība nevarētu būt aizvainojoša.

- Bet saņēmējam nav jābūt parādniekam! Ja viens nāk ar dāvanu, otrs viņam atbild ar savu mīlestību, dāvanu pieņemot. Es zinu, ka tie, kas saņēmuši, lūdzas par dāvinātāju un šādi dāvina pretī. Mīlestība ir pati brīnišķīgākā, ko cilvēki var viens otram dāvināt. Ne tikai svētkos, bet arī diendienā. Tie, kam žēlsirdība ir dzīves aicinājums, viņi dod klusi, vienkārši, bez ārišķībām.

Vai esat sastapis šādus labus cilvēkus?

- Jēkabpilī bija viena ģimene ar daudziem bērniem. Tai viegli neklājās, vecākiem - gan bija darbs, gan brīžiem tā nebija. Bet no viņiem staroja mīlestība. Es nezinu, kā to panāca, bet, kad turp aizgāja, varēja pagozēties saulītē, kas no šiem cilvēkiem atspīdēja. Un bērnus audzināja - ka nedrīkst otram paiet garām nepalīdzot. Atceros, kāds no mazākajiem puikām gāja uz mājām garām mazdārziņiem un redzēja, ka kāda paveca sieviete grūti stumj ķerru. Viņš palīdzēja to aizstumt līdz šķūnītim. Tādi šajā ģimenē bija visi bērni.

Viņi ir piedzīvojuši to, ka, sastopot mīļumu, otram gribas darīt ko pretēju. Liekas aizdomīgi, jo tik reti bērns nāk ar mīlestību. Labestība apmulsina. Šodien skatos - viņos ir tēva un mātes mīļums, bērni to izstaro. Vecāki ir devuši visskaistāko mantojumu. Tik skaisti to redzēt.

Saldū esmu iepazinis daudz labu, gaišu un atsaucīgu cilvēku. Negaidīti, jo tādas situācijas nevar izplānot. Ir tādi, kurus prieks satikt, prieks redzēt.

Kā šo prieku nosargāt?

- Droši vien ir grūti - jo dzīve sniedz ne tikai labo un prieku, bet arī slikto. Mēs vairāk sevī uzņemam slikto, jo tas sāp, ir vieglāk pamanāms. Esam radīti labajam un to uztveram kā pašsaprotamu, jo liekas: tā ir jābūt, ka man labi. Bet, kad slikti, tas neliekas normāli, tas liekas aktuālāk.

Varbūt - ir sevi jāpieradina, jānodrošina sevī pārliecība, ka pastāv labais un es esmu radīts labajam, tas otrs cilvēks - arī. Dievs būtībā pasauli ir radījis labu, un viss sliktais nāk no cilvēka. Kāpēc viņš man izdara kaut ko ļaunu? Tāpēc, ka viņa dvēsele ir nabaga. Un ar to, kas viņam ir, viņš dalās. Tapēc pret šādu cilvēku nevis jāperina naids, bet jājūt žēlums. Jāmeklē, kas viņā ir labs, jo to vienmēr var atrast, kaut arī negatīvais aizēno. Jāsaprot, ka otrs dara ļaunu savas nabadzības dēļ. Sliktais, grēks - tas ir trūkums, bet labais, ko dod Dievs, - pilnība.

Kādas ir jūsu Adventes izjūtas?

- Ienāk Ziemassvētku noskaņa. Kā visus, arī mani tā vēl vairāk sapurina labajam, dod prieku, ir labas domas - es izdarīšu to un to, un to... Adventē es gaidu, ka varēšu pievienoties Dieva labajiem darbiem šajā pasaulē. Man ļoti patīk Advente.