Skolēni saka nē atkarībām

Piektdien Saldus M. Lutera evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika mūzikas festivāls "Mēs - pret narkotikām, AIDS un visām atkarībām".

Sen baznīca nebija pieredzējusi tik daudz ļaužu, kā tajā aukstajā un tumšajā vakarā. No malu malām sabrauca skolēni un viņu skolotāji, nāca arī saldenieki, kas gribēja pieredzēt nebijušu notikumu. Tā ka koncerta organizatoru - Katrīnas Zīles un citu kristīgās mācības skolotāju - raizes par klausītājiem izrādījās gluži veltas.

Festivālu atklāja mūzikas skolotājas Sandras Snipkes diriģēts kopkoris ar "Perecrusem". Uzstājās Druvas vidusskolas koris, Blīdenes pamatskolas ansamblis, dziedātāji no Saldus 2. vidusskolas, Lutriņiem, Kursīšiem, Jaunlutriņiem un Kalniem. Baznīcas solos sēdēja arī Gaiķu un Remtes bērni, kas piebiedrojās kopkorim, un citi skolēni, kuru acu mirdzums uzturēja īpašu gaisotni un sirdspuksti savā valodā piebalsoja tiem, kuri dziedāja altāra priekšā. Galvenais šajā valodā pateiktais - ka dzīve daudz skaistāka bez atkarībām un bez apdraudējuma.

"Nesaprotu, kāpēc tu dzer... Es tevi nenosodu, es par tevi lūdzu," - skanēja bērna sacīti vārdi. Par lūgšanu nozīmi skolēniem stāstīja Lutera draudzes mācītājs Uldis Gailītis un Saldus baptistu draudzes sludinātājs Andris Jūrmalis. Kad bērniem vaicāja, kurš ir dzirdējis lūgšanās pieminam savu vārdu, pacēlās tikai pāris roku. "Bet tas nenozīmē, ka par jums nelūdz," - sacīja A. Jūrmalis. "Par saviem bērniem, savu jaunatni lūdz vecāki, vecvecāki un baznīca. Par katru, kas grūtībās, par katru, kurš slims vai atkarīgs." Vēl viņš runāja, cik svarīgi ļauno saskatīt kā ļaunumu, nevis tikai kā spēku, kurš pievelk. "Mēs vēlamies būt stiprākā pusē - gluži kā sporta stundās, kad kapteiņi izsauc klasesbiedrus komandās. Bet dzīvē stiprākais var būt arī sliktais... Vislielākais spēks ir labajam, skaistajam, Dievam. Tikai tas ir apsardzība, spēks, drošība. "

Kā palīdzēt draugiem, kuri dzer un lieto narkotikas? Vai turēt aiz rokas, atņemt dzeramo? Nē, tā mēs nevaram palīdzēt. Ja gribam kādam palīdzēt, ir jālūdz par viņu, jo lūgšanai ir liels spēks. Tā iet pāri robežām, cauri sienām, tikai lūgšana aizsniedz visbezcerīgākās vietas. Kā pašam rast spēku? Garīdznieki sacīja: kopā ar Dievu. Viņš palīdzēs atbrīvot no ļaunā mūsu draugus, ar viņu mēs paši jutīsimies droši.

Bērni lūdza - klusībā katrs padomāja par kādu cilvēku, kurš sirgst no atkarības un nespēj to pārvarēt. Varbūt tovakar kāds lūdza un Dievam savas domas sūtīja pirmoreiz...

"Šo tradīciju noteikti turpināsim," - tā Katrīna Zīle, "un sanāksim tumšajā laikā. Visi kopā varam veidot lielu gaismu."

Skaista izskaņa koncertam bija visu dziedāta dziesma "Kāda gan būtu zeme", diriģējot Kārlim Straupeniekam. Festivālu ar pavadījumu krāsoja Zigurds Turss.

Festivāla dalībnieku vārdā K. Zīle pateicas skolotājai Sandrai Snipkei un pārējiem atbalstītājiem - M. Lutera draudzei, Izglītības pārvaldei un "Druvas pārtikai".