Somijā sākušies mazie Ziemassvētki

Pirms nedēļas kopā ar Latvijas žurnālistiem biju Somijā. Mūsu mērķis bija uzzināt somu viedokli par to, kā mainījusies viņu dzīve pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Pirms stāstu par redzēto un dzirdēto Somijas Ārlietu ministrijā, Lauksaimniecības un mežkopības ministrijā, Latvijas vēstniecībā Somijā, Dienvidsomijas nodarbinātības un ekonomikas attīstības centrā, zemnieku saimniecībā, papīra otrreizējās pārstrādes kompānijā, Virolahti pagasta pašvaldībā un Vālimā robežsardzes postenī uz Somijas - Krievijas robežas, vispirms - par somu dzīvesveidu, paražām un uzskatiem.

Ziemassvētku vecīša dzimtene

Somijas ziemeļos, Lapzemē, ir Ziemassvētku vecīša mājas. Tāpēc bija jo lielāks prieks sastapt šī gada pirmo vecīti tieši Somijā. Lai gan sen vairs neesam bērni, tiklīdz Helsinku centrā ieraudzījām Santa Klausa mājiņu, devāmies turp. Blakus guļbūvei bija uzcelta arī telts, kura izklāta ziemeļbriežu ādām, Ziemassvētku eglīte un, protams, vecītis koši sarkanā mētelī. Uzzinājis, ka neesam somi, vecītis tūlīt devās savā mājiņā, lai sameklētu mums bukletu angļu valodā par Lapzemi un interesantām izklaidēm tajā. Mazliet parunājāmies, nofotografējāmies un priecīgi devāmies tālāk.

Piektdienā pirms pirmās Adventes somi sāk svinēt mazos Ziemassvētkus, tāpēc pilsētas, veikali jau ir svētku noskaņās. Helsinkos atradām kādu ļoti interesanti izrotātu eglīti. Tajā bija iekārti dažādu pasaules valstu bērnu novēlējumi un viņu fotogrāfijas. Šo eglīti bija uzposusi starptautiskā bērnu organizācija UNICEF.

Dažas dienas vēlāk Virolahti ciematiņā sastapām vēl vienu Ziemassvētku vecīti. Viņš lepojās ar savu īsto bārdu, bija sarakstījis uz nelielām lapiņām dažādus laba vēlējumus, kurus dāvināja sastaptajiem ciematiņa iedzīvotājiem.

Ziemassvētkus somi svin mājās, bet mazos Ziemassvētkus - kopā ar darba biedriem, draugiem, dažādu klubu biedriem. Tad parasti noīrē kādu krodziņu, paēd krietnas vakariņas, noklausās apsveikuma runas, dejo un brangi iedzer.

Nacionālais ēdiens ir somu pīrāgs - mīklā iecepta malta gaļa. Protams, zivju ēdieni. Cieņā ir saldie un kūkas no brūklenēm, dzērvenēm un lācenēm.

Tradīcijas, kas saistītas ar dzeršanu

Alkohols Somijā ir dārgs, tāpēc katru dienu somi to nevarot atļauties, bet tad, kad dzerot, tad - pamatīgi. Ja esat braukuši ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem vai otrādi, tad to labi zināt. Katrs soms par savu goda lietu uzskatot reizi gadā atpūsties uz pašu valstī būvētajiem milzīgajiem izklaides kuģiem. Starp citu, Somijā būvētie izklaides kuģi iecienīti visā pasaulē. Uz tiem ir plašas ielas ar veikaliem, restorāniem, deju zālēm, baseini, saunas, tenisa korti. Ekskluzīvākās kajītes ir ar plašu logu uz kuģa galveno ielu. Šī izklaide neesot lēta, tāpēc pēdējos gados somi iecienījuši ko daudz lētāku - dažu stundu braucienu ar prāmi uz Igauniju un izklaidēm mūsu kaimiņvalstī.

Bet saistībā ar alkoholu somiem ir vēl kāda tradīcija. Helsinku centrā, promenādes ielas vidū, kur apkārt ir somu dizaina preču veikali, ir aleja, kurā tiek rīkoti dažādi pasākumi. Vasarā, kad vidusskolēni saņēmuši skolas beigšanas apliecības, visi dodoties turp un piedzeroties līdz nejēgai. Tad netiekot rēķināts, cik tas maksā.

Jauniešiem garlaicīga zeme

Dienā uz ielas somus tikpat kā neredz. Visi strādā. Kustība ir no četriem pēcpusdienā līdz sešiem vakarā. Un tad atkal kluss un mierīgi, visi ir mājās. Dzīvīgāka atmosfēra ir piektdienu vakaros, kad jaunieši pulcējas deju klubos un diskotēkās. Helsinkos pat 18 grādu salā pie kāda klubiņa jaunieši stundām ilgi nīka rindā, lai tiktu iekšā izklaidēties. Tad arī krodziņos un kafejnīcās brīvu vietu atrast ir diezgan sarežģīti. Izstaigājām vairākus, līdz apmetāmies omulīgā bāriņā. Daži te televizorā skatījās futbola maču, citi nostāk no citiem tērzēja un malkoja alu vai garos drinkus, citi tērēja naudu spēļu automātos. Dzērām ruma brīzeri, kurā rumu sagaršot tikpat kā nevarēja, bet maksāja gan labi - apmēram 3 latus.

Daudzi somu jaunieši stāsta, ka viņu valsts esot domāta gados vecākiem cilvēkiem. Jauniešiem tur esot diezgan garlaicīgi, tāpēc viņi brauc izklaidēties otrpus Baltijas jūrai.

Sieviešu dejas

Mazliet pārsteidza vēl kāds somu izklaides veids. Kouvola ir tikpat liela kā Saldus. Programmā izlasījām, ka ceturtdienās viesnīcas restorānā notiek sieviešu dejas. Interesanti gan! Bukletā ieraudzījām kādu fotogrāfiju, kur pārī dejo divas sievietes. Nesapratām - vai tās būtu seksuālo minoritāšu dejas? Jāiet un jāapskatās.

Pusvienpadsmitos vakarā restorānā bija apmēram divdesmit vīriešu un dažas sievietes nopietnos gados. Spēlēja deju orķestris, un divi profesionālu dejotāju pāri skaisti dejoja modernās dejas. Jutāmies vīlušies, nekā īpaša. Pie bārmeņa noskaidrojām, ka sieviešu dejas ir parasts deju vakars, kurā uzlūdz tikai sievietes. Vīriešiem jāsēž un jāgaida, kad viņus izvēlēsies.

Vēl pēc stundas restorānā bija sapulcējušies jau kādi septiņdesmit vīrieši. Vieni malkoja kokteiļus, citi sēdēja un vērīgi no galvas līdz kājām nopētīja katru tur esošo sievieti. Dažs kungs tomēr pārkāpa kārtību un gāja dāmas aicināt dejot. Taču viens piecdesmitgadnieks apmēram desmit gadus vecākai kundzītei atļāvās iedot kurvīti! Fui, fui, fui! Tā jau dāmu tur bija mazākumā, un viņam tikt pie dejošanas izredzes minimālas.

Atmosfēra šajā ballītē varēja būt tāda, kā padomju laiku filmās redzēta kūrortos. Neomulīgi, tāpēc drīz vien devos prom. Bet daži kungi uz sieviešu dejām bija braukuši pat no divdesmit piecus kilometrus attāla ciema.

Somu noslēgtība

Latvijas vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš stāstīja, ka somiem skaitās nepieklājīgi izrādīt emocijas. Viņš aizgājis uz koncertu, kur zāle bijusi skatītāju pilna, bet koncerta laikā visi sēdējuši kā sasaluši. Viņam licies, ka laikam nevienam tas koncerts nepatīk. Taču beigās klausītāji sākuši dedzīgi aplaudēt. Laikam jau ziemeļu klimata skarbums tieši šādus veidojis somus.

Miers un sakārtotība, kas valda Somijā, tur reizēm varbūt var sākt apnikt, bet Latvijā tā visa tomēr ļoti pietrūkst.

Lai aukstajās ziemās sasildītos, somu ģimenes iecienījušas atvaļinājumu pavadīt Kanāriju salās. Īpaši tas patīkot zemniekiem, kam ziemā mazāk darāmā.

Kārtīgums un precizitāte

Helsinkos uz ielām auto sastrēgumu nav. Pirms dažiem gadiem situācija bijusi diezgan kritiska, bet tad izveidots vienotais satiksmes koordinēšanas centrs, pie katra luksofora novietota novērošanas iekārta. Ja kādā krustojumā veidojas mašīnu sastrēgums, to ātri ar luksoforu palīdzību novērš. Novērošanas kameras fiksē arī ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus. Ja esi pārsniedzis ātrumu, gaidi mājās vēstulīti ar soda naudas čeku un fotogrāfiju, kurā fiksēts pārkāpums. Agrāk fotogrāfijā bija redzams gan šoferis, gan blakussēdētājs, tagad pasažieris tiek aizkrāsots. Daudziem radušies pārpratumi ģimenē. Kāda varētu būt sievas reakcija, blakus vīram mašīnā ieraugot svešu dāmu?

Soda nauda, piemēram, par ātruma pārsniegšanu tiek aprēķināta atkarībā no algas lieluma. Katram policistam ir plaukstas dators, kurā viņš ievada pārkāpēja identifikācijas numuru un redz, cik pēdējā mēnesī konkrētais cilvēks samaksājis nodokļos. Somi ir ļoti kārtīgi un nodokļus maksā precīzi tik, cik jāmaksā. Soda nauda tiek aprēķināta divu līdz piecu darba dienu algas apmērā.

Pirms dažiem gadiem bijis kāds kuriozs atgadījums. Jauns puisis izgudrojis jaunu datorprogrammu, kuru nopirkusi kāda amerikāņu kompānija. Nauda pārskaitīta viņa kontā, nodokļi samaksāti. Somijā ir progresīvā nodokļu sistēma - jo vairāk pelni, jo vairāk maksā. Vīrietis nopircis jaunu jaguāru un gribējis izmēģināt, cik ātrs tas spēj būt. Un tieši tajā pašā brīdī viņu noķēra policists. Soda nauda bija tik liela, ka no jaguāra nācās šķirties.

Bagātu cilvēku Somijā ir maz, bet turīgu - ļoti daudz. Tomēr mersedesos somi nebrauc. Pierobežā ar Krieviju gan var redzēt kaimiņvalsts pilsoņus, kas ar vērienu stūrē mersedesus. Somi stāstīja, ka braukšanas kultūra tur ir krietni zemāka un arī satiksmes noteikumi ne vienmēr tiek ievēroti.

Pateicos par sadarbību materiāla tapšanā tulkam Raivo Riekstiņam.