Mana nedēļa (11.12.)

DACE VANAGA, a/s "Saldus labība" komercdirektore

Tā tikai liekas, ka veselas septiņas dienas ir daudz. Kad tās pagājušas, attopos - tik ātri! Daudzi dzīvo ļoti straujā tempā, katru dienu tik daudz mainīgā, ka jāpaspēj uztvert un vēl piemēroties izmaiņām. Ja darbam esmu godam atdevusi piecas darbdienas, man vienmēr pietrūkst vēl vienas brīvdienas, lai piepildītu visas ieceres. Man patlaban vissvarīgākais ir darbs, kas droši vien nav pareizi.

Adventes laikā es vairāk iedomājos ne tikai par man tuviem cilvēkiem, ar kuriem esmu līdzās ikdienā, bet arī par tiem, kuri man ir nozīmīgi, bet kurus sastopu reti, - ko labu viņiem gribētu izdarīt. Laiks paskrien, kāds labs nodoms paliek nepiepildīts, nepaspējam pateikt labajiem cilvēkiem to, ko gribētu. Nedēļas laikā mēģinu ķert mirkļus un vismaz domās būt kopā ar man tuviem cilvēkiem.

Manām meitām būs 15 un 18 gadu. Ar prieku esmu atklājusi, ka bērni ir gudrāki par vecākiem, viņi nenosit laiku mazvērtīgās nodarbēs, bet iedziļinās gan filozofijā, gan valsts un kultūras vēsturē, skolas programmas nepiespiesti. Pienācis brīdis, kad arī man jācenšas to visu apgūt, lai galīgi neatpaliktu no bērniem. Meitas gan apmeklē diskotēkas, bet priecājos, ka viņām svarīgs arī kas vairāk par izklaidi. Jauki, ka meitu pusaudžu gados mums veidojas sirsnīga saikne.

Steigā bieži paskrienam viens otram garām un pat nepainteresējamies, kas otram uz sirds. Es novēlu visiem Adventes laikā, lai nedēļas septiņas dienās nepietrūkst laika izpildīt iecerēto un pamanīt arī tos, kam trūkst uzmanības. Lai cik pieauguši mēs katrs esam, šai laikā pirms Ziemassvētkiem katrs gaidām kādu, kaut mazu, brīnumu.

Pierakstīja Tamāra Kļaviņa