Nīgrandes bibliotēka nav nekāda sirmgalve

Nīgrandes bibliotēkai pagājušās nedēļas nogalē svinēja 80 gadu jubileju. Bibliotēkas vadītāja Māra Ēberliņa sveica kādreizējos bibliotēkas darbiniekus, savukārt ciemiņi un lasītāji - tagadējo bibliotekāri, kas turpina labās tradīcijas un gādā par to, lai nīgrandnieki būtu grāmatugudri un informēti.

Bija svētki ar atmiņām par kādreizējiem laikiem, ar vietējās mūzikas skolas audzēkņu koncertu, ziediem un kafijas galdu. Lai gan pagasta mazajam kultūras centram jau aiz muguras sirmgalves mūžs, par vecuma sanīkumu pat runas nevar būt. Gluži otrādi - Māra Ēberliņa uzsver, ka tik daudz, kā tagad, nekad agrāk iedzīvotājiem bibliotēka nav bijusi nepieciešama. Ne velti pagastā ir pat divas - arī Kalnos. Jubilejas dienā, kad bibliotēka bija atvērta īsāku laiku, atnāca 40 lasītāji. Viņi pieraduši - ja vajadzīgs, Māra atnāks un iedos grāmatu vai preses izdevumu arī ārpus sava darba laika.

Pagasta padome un īpaši priekšsēdētāja Indra Rassa, kas pati ir liela grāmatu lasītāja un cilvēks ar kultūras izpratni, novērtē iespējas izlasīt jaunāko periodiku, daiļliteratūru un speciālo literatūru. Jaunu grāmatu iegādei pagasts piešķir vairāk nekā 600 latu, preses izdevumiem - tuvu 300 latiem gadā. Šogad bibliotekāre piedalījusies Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā. Saņemtais piešķīrums devis iespēju sagādāt daudzas vērtīgas grāmatas. Jubilejas gadā paplašinātas telpas, tagad apakšstāvā ir grāmatu krātuve.

Māra Ēberliņa priecājās, ka jubilejā piedalījies arī Valdis Anaparts. "Viņš man savulaik, kad sāku strādāt, daudz palīdzējis," saka Māra. "Esmu pēc rakstura diezgan spītīga - kad neredzu jēgu, mani nevar piespiest ko darīt. Bet jāatšķir, kas noderīgs un ko var nedarīt. Anaparts to prata un arī mani lietišķi un mierīgi pārliecināja. Piemēram, par nepieciešamību izveidot novadpētniecības kartotēku."

Gaidot jubileju, izveidots neliels buklets ar svarīgākajiem vēstures un statistikas datiem. Bibliotēkas pirmsākumi saistās ar Meldzeres baronu Georgu fon Dorthēzenu, kas savas personīgās bibliotēkas grāmatas devis lasīt gan skolotājam Andrejam Spāģim, gan zemniekiem. Vēsture stāsta, ka pirmā bibliotēka Nīgrandē bijusi jau 1875. gadā, bet Nīgrandes pagasta bibliotēka dibināta 1922. gadā - ar 626 grāmatām un 40 lasītājiem. Jau pēc 8 gadiem grāmatu skaits sasniedzis vairāk nekā pusotru tūkstoti un bijuši 72 lasītāji. 1937. gadā bibliotēku vadījis "Saulgriežu" saimnieks Jānis Vilsons.

Laikmetu griežos mainījušies gan bibliotekāri, gan bibliotēkas atrašanās vietu nosaukumi. Pēc kara bijusi Liepājas apriņķa Nīgrandes pagasta bibliotēka un atradusies "Zeltiņos". Bibliotēku atjaunojis un strādājis par bibliotekāru Sergejs Upenieks (padomju laika ilggadējais rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, fanātisks grāmatu lasītājs). 50. gadu sākumā bibliotēka pārcelta uz "Ārsta māju" un mainījies arī nosaukums - Skrundas rajona Nīgrandes ciema bibliotēka. 60. gadu sākumā - pārjurģošanās uz tautas namu Dzirās, 1971. gadā - uz pašreizējo mājvietu - pagasta centrā...

Nīgrandes puse izsenis slavena ar kultūras cilvēkiem. Varbūt tāpēc arī bibliotēkā strādājušas dinastijas - Rasma un Voldemārs Dravenieki, Sergejs un Ilga Upenieki, Zenta, Aija un Ilze Klaipas, Ausma un Ināra Barones... Un vēl citi, kurus nīgrandnieki atceras labiem vārdiem. Māra Ēberliņa ir bibliotekāre kopš 1971. gada. Viņa, tāpat kā priekšgājēji, ir ne vien zinoša savā specialitātē, bet arī kompetenta pagasta vēstures pētniece. Šoruden kopā ar rajona bibliotekārēm viesojoties Nīgrandē, bija iespēja nelielā ekskursijā pa pagastu (to vadīja Māra) uzzināt daudz interesanta.