Pārgājiens iemāca domāt par otru

Gan, pa sniegu lejup šļūkdami, gan, paugurā uz augšu rāpdamies, brīžiem pat iedarbinādami visas četras, mēs ar fotogrāfu tomēr uzgājām vietu, kur viņi bija nakšņojuši.

Viņi - Druvas vidusskolas valsts aizsardzības mācības skolotājs Aivars Tērauds un vidusskolēni, 1., 2. un 3. apmācības gada audzēkņi. Nakšņošanas laiks - no 8. uz 9. decembri. Vieta - Krimpju karjers Lutriņu pagastā. Laika apstākļi - atceraties paši...

"Pārgājiens paredzēts mācību programmā, un to var organizēt arī pavasarī... Solīju novembrī, bet nesanāca, ko lai dara?" - tā Aivars Tērauds, rosīdamies iekārtotajā nometnē. "Visi, kas nāca, darīja to brīvprātīgi. Mūsu maršruts bija - no Druvas vidusskolas, garām Bebriem, kamēr nonācām šeit. Trešā apmācības gada puiši ieradās svētdien pusdienlaikā, iekārtoja nometni un slazdā gaidīja pārējos. Es gāju kopā ar 1. un 2. apmācības gada audzēkņiem, nācām četras stundas. Mums bija tumsā jāuzbrūk. Gaidītājus apgājām, uzbrukām no aizmugures. Tas bija negaidīti, jo domāja, ka uzbruksim no priekšpuses."

Vakarā 10. klases zēniem bija svinīgais solījums. Ar klusuma brīdi pieminēja bojā gājušo Gati Spradzi, kurš nācis visos pārgājienos, arī pēc tam, kad vidusskolu bija beidzis.

Pirmdienas rītā - rīta rosme un maskēšanās nodarbība, kurā viena daļa slēpās, otra meklēja. Pēc pusdienām viņi posās atceļam.

Nakti visi pavadīja zem klajas debess. Sēdēt mierā nevarēja - bijis nepārtraukti jāgādā malka četriem ugunskuriem, pie kuriem sildīties. Skolotājs, norādot uz egļu zaru būdu, smēja: "Varbūt kāds gribēja gulēt tur, taču būdā bija apmēram tikpat auksti kā citur." Puišiem līdzi guļammaisi un plēves, ko paklāt apakšā, tas viss. No rīta smaidīja. Ko te vēl komentēt? - smaidīja arī viņu skolotājs.

Uz šo karjeru druvenieki nāk jau vairākus gadus. Pagājušajā mācību gadā gājuši arī projektu nedēļā februārī - pa Kalpaka bataljona kauju vietām no Ventas līdz Airītēm. "Tikai šādos apstākļos var iepazīt skolēnus, jo ne jau stundās, ne skolas solā cilvēks atklājas," - A. Tērauds uzsvēra, ka pārgājienos ir citādas attiecības ar skolēniem nekā skolā. Tādas, kas satuvina.

Solījums

Es, Druvas vidusskolas valsts aizsardzības mācības audzēknis, apzinādamies atbildību savu biedru priekšā, svinīgi apsolos, netaupot savus spēkus, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību pret visiem, kas to apdraud, būt uzticīgs tai, pildīt pēc labākās sirdsapziņas savus pienākumus, būt disciplinētam, vienmēr paklausīt saviem priekšniekiem.

VIKTORS BUMBLIS, 10. klases skolnieks, pārgājienā ar Aivaru Tēraudu bija pirmoreiz.

Kā tu jūties pēc nakts mežā?

- Gribas pagulēt mazliet...

Vai iepazini nebijušas sajūtas?

- Tādu aukstumu es nebiju izbaudījis.

Vai naktī nav bail?

- No kā?

Vai nākamgad atkal iesi?

- Jā.

JĀNIS ZĪLE, 3. apmācības gada audzēknis, pārgājienā devās trešoreiz.

Kāpēc tu ej - naktī, aukstumā?

- Tāpēc, ka patīk. Mani saista šīs lietas.

Kas pārgājienā savādāks nekā mājās?

- O, vispār man makaroni negaršo, bet te uztaisa tik garšīgi!...

Vai kāds no jums skaitās pavārs?

- Pasniedzēja kungs ir labs pavārs, un mēs paši arī. Kamēr gaidījām 1. un 2. kursu, pagatavojām paši sev visu ko ēst.

Vai ir brīdis, kad jāpažēlo - sevi vai otrs?

- Te visi esam kā viens vesels. Ja kādam auksti, citi palīdz - mēs gulējām, saritinājušies visi kopā pie ugunskura. Ja tu domāsi tikai par sevi, tad neizdzīvosi.