No bankrotējuša uzņēmēja līdz krimināli sodītai personai

Pēdējos mēnešos Saldus rajona tiesā izskatītas vairākas krimināllietas par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu un vairāki uzņēmēji saņēmuši kriminālsodu. VID Saldus rajona nodaļa prognozē, ka nākotnē šādu lietu skaits varētu palielināties.

Liktenīgais audits - pirms sešiem gadiem

Nupat Saldus rajona tiesa izskatīja vienu šādu krimināllietu un notiesāja kādreizējās Remtes pagasta zemnieku saimniecības "Kalnrūjas" īpašnieku Aivaru Rijnieku-Toomu.

Notikumi, kuru dēļ A. Rijnieks-Tooms ticis krimināli sodītu personu kārtā, sākušies pirms sešiem gadiem - kad saimniecībā tika veikta audita pārbaude, kurā konstatēts, ka z/s "Kalnrūjas" nodokļu parāds valstij ir 6757,14 Ls. Sākotnēji A. Rijnieks-Tooms mēģināja audita lēmumu pārsūdzēt - likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā griezās vispirms pie VID Saldus rajona nodaļas vadības un pēc atteikuma - arī pie VID ģenerāldirektora, no kura 1996. gada 28. novembrī arī tika saņemta noraidoša atbilde. Nākamo likumā paredzēto soli A. Rijnieks-Tooms nespēra un nepārsūdzēja audita lēmumu tiesā.

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pēc atteikuma saņemšanas "Kalnrūju" saimniekam vajadzēja vai nu triju nedēļu laikā samaksāt nodokļu parādu, vai arī iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu. Tā kā A. Rijnieks-Tooms neizdarīja ne vienu, ne otru, jau 1997. gada 27. februārī saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu iestājās kriminālatbildība par neiesniegtu maksātnespējas pieteikumu.

1998. gada 28. maijā Saldus rajona tiesa apmierināja VID Saldus rajona nodaļas prasību par nodokļu parāda - 8957 latu - piedziņu no z/s "Kalnrūjas". Taču tiek konstatēts, ka parāda piedziņa nav iespējama, jo zemnieku saimniecībai nepieder nekādi kustamie un nekustamie īpašumi.

VID Saldus rajona nodaļa griezās Finansu policijā ar lūgumu izvērtēt krimināllietas ierosināšanas iespēju, un 2002. gada 14. oktobrī Aivaram Rijniekam-Toomam tika uzrādīta apsūdzība Krimināllikuma 214. panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - "Maksātnespējas pieteikuma neiesniegšana" - izdarīšanā. Pagājušajā nedēļā Saldus rajona tiesa atzina "Kalnrūju" saimnieku par vainīgu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Bet viņa nodokļu parāds valstij, pieaugot nokavējuma naudai un pamatparāda palielinājumam, sasniedzis jau 13 901,64 latus. Spriedums krimināllietā neatbrīvo viņu no šī parāda nomaksas vai arī maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, lai, uzņēmumam bankrotējot, parāds tiktu dzēsts.

Nav uztvēris nopietni

Tiesā Aivars Rijnieks-Tooms savu vainu pilnībā atzina un vairākkārt uzsvēra, ka vēlas sakārtotas attiecības ar valsti.

"1996. gadā audita lēmums nebija taisnīgs. Uzņēmējdarbība tolaik valstī notika visai haotiski, ne visi resursi bija pieejami. Mani sodīja par nepareizi noformētiem darījuma dokumentiem, iegādājoties dīzeļdegvielu no privātpersonas. Centos panākt lēmuma atcelšanu, taču neveiksmīgi," zemnieku saimniecības īpašnieks pret nodokļa parādu sākumā nebija izturējies vienaldzīgi. "Līdz ar auditu arī zemnieku saimniecība praktiski pārtrauca darbību, bet man pašam pirms 4 gadiem dzīvē notika lielas pārmaiņas - līdz ar nokristīšanos un iesvētīšanos esmu pārstājis interesēties par pasaulīgām lietām, šajā laikā naudai neesmu pieskāries. Es pat biju aizmirsis, ka būs tiesa par nodokļu parāda piedzīšanu, tāpēc uz to neierados. Vidzemes pusē nodarbojos ar bioloģisko lauksaimniecību, veidoju Latvijas viensētas "topa modeli" - ar Latvijai raksturīgiem mājlopiem. Var teikt - dzīvoju paradīzē, kur nauda nav vajadzīga."

A. Rijnieks-Tooms tomēr atzīst, ka vēlas dzīvot saskaņā ar Latvijas likumiem un pārdzīvo, ka ir pārkāpis tos. Līdz tiesas dienai gribējis iesniegt maksātnespējas pieteikumu Kurzemes apgabaltiesā, taču apstākļu sagadīšanās dēļ nav izdevies sakrāt vairāk nekā 100 latu, kas tam nepieciešami (100 latu - valsts nodeva, plus honorārs advokātam par pieteikuma sagatavošanu. - Red.). Taču, tiklīdz būs iespējams, maksātnespējas pieteikums tikšot iesniegts.

Iemesli - neuzņēmība, vienaldzība, naudas trūkums...

"Audita lēmums nereti var būt pirmais iemesls vēlākai uzņēmuma maksātnespējai," analizējot savu pieredzi tamlīdzīgu krimināllietu izskatīšanā, saka tiesnese Gunta Grinberga. "Ja 30 dienu laikā pēc audita lēmuma tas netiek pārsūdzēts vai samaksāta lēmumā konstatētā nodokļu parāda summa, ik dienas pamatparāds palielinās, jo tiek skaitīta nokavējuma nauda un pamatparāda palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei. Un tad gadās, ka parāds izaug tik liels, ka to vairs nav iespējams nomaksāt. Vienīgais ceļš, kā neiestigt aizvien dziļāk, - iesniegt maksātnespējas pieteikumu Kurzemes apgabaltiesā, pretējā gadījumā uzņēmējs pārkāpj Krimināllikumu un ir saucams pie kriminālatbildības."

Likumsakarīgi, ka auditi, kuru dēļ radušies nodokļu parādi, tiesāto uzņēmēju saimniecībās notikuši pirms vairākiem gadiem, taču acīmredzot tie nav uztverti pietiekami nopietni, tāpat kā VID brīdinājumi, aicinājumi, Finansu policijas ieteikumi... Liela daļa tiesāto atzīst, ka izdevumi maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai viņiem ir pārlieku lieli, un maksātnespējas pieteikums nav iesniegts tieši tāpēc.

Tomēr, atstājot novārtā savas uzņēmējdarbības juridisku sakārtošanu vai, precīzāk, izbeigšanu, jārēķinās ar reālu kriminālsodu un sekām, ko sodāmība atstāj cilvēka biogrāfijā. Tiesneses Gunta Grinberga un Inta Kalniņa līdz šim maksātnespējas pieteikuma neiesniedzējiem piespriedušas nosacītu brīvības atņemšanu, atsevišķos gadījumos notiesātajam arī aizliegts noteiktu laiku nodarboties ar uzņēmējdarbību. Krimināllikumā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz 1 gadam vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Krimināli sodīts cilvēks pat pēc soda dzēšanas nedrīkst strādāt noteiktos darbos valsts dienestā, nedrīkst nēsāt ieroci, un arī, stājoties darbā, kriminālsodāmība parasti tiek ņemta vērā.

Maksātnespēja var būt "atspēriena punkts"

Pēc tam, kad apgabaltiesa pasludina uzņēmumu par maksātnespējīgu, nokavējuma nauda un pamatparāda palielinājums netiek uzskaitīts. Tā kā kopumā pieaugums ir 21% gadā, savlaicīga maksātnespējas iesniegšana var kļūt par iespēju uzņēmumu izglābt, izstrādājot sanācijas plānu vai panākot mierizlīgumu un vēlāk tos realizējot.

"Latvijā labs piemērs, kā laba sanācijas plāna realizācijas rezultātā uzņēmums spēj turpināt darbu, ir Latvijas Pirmā banka, Saldus rajonā - "Saldus meliorācija"," apstiprina G. Grinberga. "Sanācijas plāns tiek reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, uz sanācijas laiku tiek apturēta tiesvedība, lai piedzītu parādus. Ir vērts apsvērt, vai valsts nodeva maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai neatmaksājas, iegūstot laiku, lai uzņēmumu reorganizētu vai piesaistītu tam investīcijas."

Tikai nedrīkst arī "pārsālīt" un iesniegt maksātnespējas pieteikumu ļaunprātīgi, lai izvairītos no saistību kārtošanas. Tā paša KL 214. panta 2. daļa paredz kriminālsodu par nepatiesa pieteikuma iesniegšanu. Sods par to vēl bargāks - brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem vai naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no 2 līdz 5 gadiem vai bez tā. Saldus rajonā līdz šim nav bijis šādu krimināllietu, bet tiesnese Grinberga atceras gadījumu, kad falsificēti uzņēmuma grāmatvedības dati: "Kāds uzņēmējs, tiklīdz banka bija atvērusi viņa firmai kredītlīniju, iesniedza maksātnespēju, un pierādījumu bija pietiekami, lai apgabaltiesa viņu arī atzītu par maksātnespējīgu. Banka griezās tiesībsargājošās institūcijās, jo uzskatīja - uzņēmējs zinājis par firmas patieso finansiālo stāvokli, pirms ņēmis kredītu. Tā kā bilance, ko iesniedza bankai, nebija jāapstiprina VID teritoriālajā iestādē, uzņēmējs to pats bija "samālējis" pietiekami labu, lai tiktu pie kredīta, kuru nemaz negatavojās atdot."

Pārsūdz audita lēmumus

"Šobrīd lielākā daļa uzņēmēju ir izpratuši savas tiesības pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus. Vispirms tas notiek pakļautības kārtībā - teritoriālās iestādes direktoram, tad VID ģenerāldirektoram, bet, ja lēmums neapmierina, - tiesā. Pēdējā laikā tiek iesniegts salīdzinoši daudz sūdzību, turklāt tās kļūst aizvien kvalitatīvākas. Jūtams, ka strādā advokāts kopā ar nodokļu speciālistu. Tas ir ideāls tandēms, jo nodokļu sūdzības ir sarežģītas un prasa labas zināšanas. Tiesu pārliecina precīza sūdzība - kur, kas aprēķināts nepareizi, uz kādu konkrētu normatīvu aktu pamatojoties," stāsta tiesnese Inta Kalniņa. "Šādu sūdzību izskatīšanā darbojas tas pats princips, kas jebkurā civillietā, - prasītājs pierāda prasījuma pamatotību."

Diemžēl jāatzīst, ka sūdzību tiesā var sniegt, ja uzņēmējs stingri pārliecināts par savu uzvaru un viņam ir ļoti gudri padomdevēji, jo tiesvedības laikā nodokļu parāda procenti aug. Ja spriedums ir noraidošs, tiesas procesa beigās uzņēmējs var palikt ar pamatīgi pieaugušu parādu. Turklāt, ja VID ierosinājis krimināllietu, civilprasības izskatīšana tiek apturēta līdz sprieduma pasludināšanai krimināllietā. Bet krimināllieta līdz tiesai var "ceļot" ļoti ilgi, krājot soda naudu procentus.

Tērēts daudz laika, naudas, spēka

Diemžēl daudzu uzņēmumu īpašnieki nav uzmanīgi sekojuši līdzi nodokļu likumdošanas izmaiņām un pret saistību nokārtošanu ar valsti izturējušies nepiedodami vienaldzīgi. Daudzi uzņēmumi sen vairs faktiski nedarbojas. Bet valsts iestādēm, veicot nodokļu administrēšanu, tie jāturpina apkalpot likumā noteiktajā kārtībā.

Kamēr "Kalnrūju" saimnieks, mainījis prioritātes dzīvē, mierīgi audzēja lopus Vidzemē, VID Saldus rajona nodaļas darbinieki un tiesībsargājošo iestāžu speciālisti patērējuši ne mazums enerģijas un valsts līdzekļu, lai faktiski izputējušās, bet formāli eksistējošās saimniecības īpašnieku piedabūtu likumā noteiktajā veidā sakārtot savu uzņēmējdarbību. Notikušas divas tiesas, strādājusi policija, prokuratūra un tiesneši, sūtīti neskaitāmi izziņu pieprasījumi, lai noskaidrotu A. Rijnieka-Tooma mantisko stāvokli, veselības stāvokli (izziņas no narkoloģiskā un psihoneiroloģiskā dispansera), meklēta viņa adrese, kad viņš pārcēlās dzīvot prom no Saldus rajona, sūtīti paziņojumi uz jauno mājvietu...

"Kad no preses uzzinājām, kur dzīvo Aivars Rijnieks-Tooms, sūtījām viņam ierakstītu vēstuli," kā nelielu, tomēr ļoti raksturojošu kuriozu tiesā minēja VID Saldus rajona nodaļas nodokļu parādu administrēšanas sektora vadītājs Māris Sipenieks. "Mūsu vēstule pienāca atpakaļ, un uz tās bija minēts neizsniegšanas iemesls: "Nav mājās. Aicinājums ievietots abonentu kastītē." Par vēstules saturu tā arī neviens nebija interesējies."

Visa garā procedūra, kā ierēdņi gadiem ilgi tvarstījuši Rijnieku-Toomu (un daudzus citus saimniekus un uzņēmējus), varētu palikt divpusēju attiecību līmenī, ja tajās, pašiem negribot, nebūtu iesaistīti arī visi mēs - nodokļu maksātāji, kas apmaksājuši katru sūtītās vēstules marku un katru ierēdņa darba stundu, kas veltīta, cenšoties pārliecināt un piespiest "Kalnrūju" saimnieku oficiāli likvidēt savu uzņēmumu.

Viens likums visiem

"Tāpat kā jebkuram kreditoram, arī Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības sniegt pieprasījumu apgabaltiesā atzīt kādu uzņēmumu par maksātnespējīgu," skaidro tiesnese Inta Kalniņa. "Turklāt kā valsts iestāde, kas darbojas valsts interesēs, tas var tikt atbrīvots no valsts nodevas."

"Bet VID nav atbrīvots no izdevumiem, likumā noteiktā kārtībā ievietojot sludinājumu "Latvijas Vēstnesī", un citiem izdevumiem, kas saistās ar uzņēmuma likvidēšanu, turklāt mūsu darbiniekiem būtu jānodarbojas ar maksātnespējas pieteikuma sastādīšanu un jāveic administratora funkcijas, kas būtu papildu pienākums," iebilst VID Saldus rajona nodokļu parādu administrēšanas sektora vadītājs Māris Sipenieks. "Turklāt - cik godīgi būsim, ja dažu uzņēmēju vietā bankrota procedūru veiks valsts iestāde, kamēr citi paši sakrāj nepieciešamo naudu un iesniedz maksātnespēju? Uzsākot uzņēmējdarbību, persona apzinās, ka piekrīt noteiktiem spēles noteikumiem, ka apņemas tos pildīt un ir gatava atbildēt, ja tie tiek pārkāpti."

"Iespējams, ka daudzi uzņēmumi nesakrātu tik lielus parādus un nenonāktu bankrota priekšā, ja VID rīkotos izlēmīgi jau tad, kad parāds tikai sācis krāties," savas domas izsaka tiesnese Gunta Grinberga. "Piemēram, "Saldus siltums", manuprāt, nebūtu sakrājis tik lielus nodokļu parādus, ja VID jau daudz ātrāk - 1998. - 2000. gadā - būtu sacēlis trauksmi un sniedzis prasību tiesā. Tagad šo apjomīgo parādu maksā iedzīvotāji. Līdzīgi ar citiem uzņēmumiem - ja VID kā servisorganizācija, rūpējoties par uzņēmējdarbības vidi, stingrāk vērstos pret parādu krājējiem jau pašā parāda rašanās sākumā, varbūt, ka citi uzņēmēji būtu parūpējušies par maksātnespējas pasludināšanu, bet citi raudzītu, kā ātrāk izķepuroties no parādiem."

Šādām krimināllietām neredz gala

Patlaban VID Saldus rajona nodaļas uzmanības lokā ir aptuveni 20 uzņēmumi ar nepārprotamām maksātnespējas pazīmēm. Ja šo uzņēmumu vadība neliksies zinis par saistību nokārtošanu ar valsti, VID lūgs iesaistīties Finansu policiju. Tā vairākas reizes centīsies pārliecināt uzņēmējus, cik svarīgi ir ievērot likumu un iesniegt maksātnespēju, tad ierosinās krimināllietu par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu. Patlaban Finansu policija šādi "apstrādā" jau 12 uzņēmumu īpašniekus. Drīzumā tie viens pēc otra stāsies tiesas priekšā... Uzņēmēji, kas vairāku gadu garumā sakrājuši pat simtiem tūkstošu latu nodokļu parādu, kuru uzņēmumu nosaukumus savā atmiņā glabā vien nodokļu inspektori un policisti, kam ar viņiem jāstrādā.

No vienas puses, godīgajiem maksātājiem var būt gandarījums, ka parādniekus un nemaksātājus tiesā. No otras... godīgie taču maksā arī par to! Iespējams, ka maksātu mazāk, ja vienkārši neveiksminiekiem valsts palīdzētu "izzust" no oficiālās uzņēmējdarbības vides - vai nu, samazinot nodevas par uzņēmuma bankrota pasludināšanu, vai, pašai iesniedzot prasības pieteikumu par maksātnespēju. Tad atliktu vairāk resursu un laika, lai ātrāk un efektīvāk tiktu galā ar blēžiem.