Cauri vecajam kontinentam uz Eiropas čempionātu Andorā

Latvijas futbola speciālisti un treneri oktobrī cauri Eiropai devās uz Andoru, kur notika Eiropas čempionāta atlases spēles futbolā jauniešiem U-16 grupā. Latvijas Futbola federācijas delegācijā bija arī saldenieks Agris Bandolis.

Lai nokļūtu līdz Andorai, braucot ar autobusu, ir iespēja apskatīt Lietuvu, Poliju, Vāciju, Šveici, Franciju, Monako, Itāliju un Spāniju.

"Ne pirmo reizi biju vecajā kontinentā, bet atkal ieraudzīju ko jaunu," saka Agris. "Eiropa mani vairs nepārsteidz ar savām pilīm un veikaliem. Tagad mani vairāk interesē tās cilvēki, viņu mierīgais dzīves ritms un daba. Un tāpēc man tur vēlreiz gribētos atgriezties. "

Redzētais liekot domāt, vai Latvijai vajag stāties ES. "Es vēl svārstos, bet tomēr sliecos uz to pusi, ka laikam vajadzētu. Mēs pārāk ilgi neesam dzīvojuši Eiropā un tāpēc mums tik grūti klājas. Būs daudz pūļu jāpieliek, lai mēs varētu dzīvot tik pat turīgi un labi. Es varbūt nepiedzīvošu labos laikus Latvijā, bet mūsu bērni tos baudīs, ja Latvija patiešām atgriezīsies Eiropā, kur ir tās vieta."

Spilgti izjūtu mirkļi:

"Man patīk Eiropas mazās valstis ar saviem interesantiem likumiem. Piemēram, es nekad nevarētu kļūt par Sanmarino pilsoni. Labākajā gadījumā mani bērni varētu iegūt pilsonību, ja es tur apprecētos. Sanmarino futbola izlasē var spēlēt tikai šīs valsts pilsoņi. Blakusvalstī Itālijā ir daudz ļoti labu sportistu, bet viņi Sanmarino izlasē netiek iekšā.

Milānā mani pārsteidza Laskalas opera un arī tas, ka ikviens cilvēks var uzkāpt uz parlamenta ēkas jumta un apskatīt no augšas šo skaisto pilsētu.

Alpu kalni Šveicē, Pireneji ar baltajām sniega cepurēm katram jāredz pašam ar savām acīm. To pat nofotografēt nevar, jo galvenais ir sajūtas. Skatoties uz kalniem, vajag kādu cilvēku blakus, ar kuru šajā skaistumā dalīties. Lielā tūristu grupā kalnus pa īstam izbaudīt nevar. Mazā draugu vai dažu ģimeņu kompānijā - gan. Un tas nemaz tik dārgi nemaksā.

Ziemassvētki? Īsti tos, manuprāt, var izbaudīt tikai Vācijā.

Eiropā katra valsts ir atšķirīga. Vācija, Austrija, Šveice. It kā turpat blakus vien ir, bet visas ir savdabīgi dažādas. Francija - tā jau ir sapņu zeme. Vienam kolēģim mīļākais romāns ir "Grāfs Monte Kristo". Viņa mērķis bija redzēt Ifas cietoksni, kur Monte Kristo bija ieslodzīts. Pa gabalu viņš to arī redzēja, bet sagadījās, ka tieši tajā dienā uz salu, kur ir cietoksnis, nekursēja kuģītis. Kolēģim nolija lielas asaras, bet gan jau nākamreiz.

Monako iesaku pasēdēt kādā no kafejnīcām un iedzert labu kafiju blakus F-1 trasei, kura, izrādās, iet cauri pilsētai un gar jūras krastu. Mulsinoša sajūta, tāpat kā ieraugot skaistu sievieti.

Un ūdeņi - kalnu upes, ūdenskritumi, jūra... Skaisti un ļoti dažādi. Daudziem piedzīvojums bija oktobra nogalē Kannās izpeldēties Vidusjūrā.

Nevarēju neaiziet līdz slavenā Kannu kinofestivāla norises vietai. Uz īpašajām kāpnēm jutos kā kinozvaigznes, kuras turpat blakus uz plāksnītēm atstājušas savu plaukstu nospiedumus. Bet Kannu iedzīvotājiem kinofestivāls ir parasts notikums parastā dienā. Viņiem svarīgi, lai pilsētu apmeklētu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas tur iztērē naudu un attīsta vietējo biznesu."

Skatāmies fotogrāfijas, kurās sastinguši mirkļi no redzētā. Dabas skatu fotografēšana ir Agra Bandoļa nopietna aizraušanās. Viņš prot notvert vilni, kad tas pārtop šļakatās, ūdenskritumu, kad tas kļūst pūkains kā mākonis...

IESPAIDOS PAR EIROPU, ŠĶĒRSOJOT ASTOŅU VALSTU ROBEŽAS, DALĀS SPORTA CENTRA "VĀRPA" VADĪTĀJS AGRIS BANDOLIS