Nelaimes gadījumi darbā

Līdz decembrim Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Saldus nodaļā ir reģistrēti 30 nelaimes gadījumi.

No tiem 15 gadījumos cietušie guvuši traumas ar vidēji smagiem miesas bojājumiem un vienā gadījumā - traumu ar smagām sekām. 16 gadījumos cietušie guvuši dažāda veida kaulu lūzumus, 3 gadījumos amputēti pirksti.

Visvairāk traumu gūts, remontējot tehniku (12 gadījumos), "otrajā vietā" traumatisma ziņā ir zāģētavas (6 nelaimes gadījumi).

Esmu secinājis, ka nelaimes gadījumu skaits ir tieši proporcionāls ekonomiskās darbības aktivitātēm un apgriezti proporcionāls darba drošības stāvoklim uzņēmumos.

Taču nekāds ekonomiskais labums nevar kompensēt cilvēka veselību un dzīvību, kas jāzaudē savas nevērības vai citu personu neizdarības dēļ, kad darba devējs vai pats darbinieks, pārkāpjot darba aizsardzības noteikumus, izraisa nelaimes gadījumu.

Obligātā apdrošināšana garantē kaitējuma atlīdzināšanu

Atbilstoši MK 1998. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 470 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" visu darba vietās notikušo nelaimes gadījumu uzskaiti (reģistrāciju) un speciālo izmeklēšanu, ja darbiniekam konstatēti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, veic Valsts darba inspekcija (VDI).

Izmeklējot nelaimes gadījumu, tiek sastādīts akts vai atzinums par nelaimes gadījumu darbā. Tas ir viens no dokumentiem, uz kuru pamatojoties, VSAA atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" izmaksā apdrošināšanas atlīdzību un sniedz pakalpojumus cietušajam darbiniekam vai viņa nāves gadījumā - apgādībā esošajām personām.

Šis līgums stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī un būtiski mainīja kaitējuma atlīdzināšanas kārtību, jo līdz tam darbiniekam nodarīto kaitējumu atlīdzināja darba devējs. Likums paredz, ka darba devējam obligāti jāapdrošina darbinieki Valsts sociālās apdrošināšanas fondā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Apdrošināšanas atlīdzību piešķir VSAA, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu par darbspēju zaudējumu (to nosaka procentos). Kaitējuma atlīdzību var saņemt arī par nelaimes gadījumu, kas noticis, atrodoties ceļā uz darbu vai no tā darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī.

VSAA ir tiesības izmaksāto summu piedzīt no darba devējiem, ja viņi nav ievērojuši darba aizsardzības likumu un citus normatīvos aktus. Starp VSAA un VDI noslēgtais sadarbības līgums samazina iespēju noslēpt nelaimes gadījumus un garantē, ka darba ņēmēji saņems sociālo pabalstu.

Stress, nogurums un paģiras arī var izraisīt negadījumu

Nelaimes gadījumu cēloņi var būt desmitiem. Visbiežāk esmu konstatējis darba aizsardzības noteikumu un instrukciju pārkāpšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošanu un darbinieku rupju neuzmanību. Savukārt darba devēji un viņu pilnvarotās personas "grēko" ar neapmierinošu darba procesa organizāciju, nepietiekamu darba drošības noteikumu ievērošanas kontroli un, nenodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām ierīcēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Par nelaimes gadījumu cēloņiem min tehniskas vai organizatoriskas dabas pārkāpumus, bet ne cilvēka raksturu, temperamentu vai psihisko stāvokli. Aktos netiek uzrādīts, kāds nelaimes brīdī bijis darbinieka psihoemocionālais stāvoklis, vai viņš nav bijis stresa ietekmē. Stresam var būt visdažādākie iemesli - nesakārtotas attiecības ģimenē, naudas grūtības, nedrošība nenoslēgta darba līguma dēļ, darba devēja steidzināšana (piemēram, lai pabeigtu būvdarbus plānotajā laikā) u.c. Tos es gribētu nosaukt par "apslēptajiem nelaimes gadījumu iemesliem," kuru ietekme nereti jaušama paskaidrojumos un citos materiālos.

Analizējot šos apslēptos iemeslus, nedrīkst nepieminēt nogurumu - tā cēlonis var būt gan slimība, gan slikta un nepareiza atpūta brīvdienās. Par to liecina lielais notikušo nelaimes gadījumu skaits pirmdienās.

Ļoti bieži darbinieka noguruma un miegainības cēlonis ir virsstundu darbs, kas bieži tiek slēpts, un darbs naktsmaiņās.

Likumdošana nav pilnīga

Atsevišķos gadījumos nelaimes gadījumu darbā cēlonis var būt valsts noteikto standartu un instrukciju trūkums, jo nav reglamentēta dažādu mašīnu mehānismu vai iekārtu konstrukciju drošība. Šajā gadījumā pārmest darba devējam nav iemesla, jo likumdevēji nav izvirzījuši konkrētas prasības, kas novērstu iespēju gūt traumu.

Piemēram, būtu ļoti nepieciešama norma, ka kokapstrādes darbagaldi jāaprīko ar elektromagnētiskām bremzēšanas iekārtām, lai tie apstātos, tiklīdz atslēgts spriegums.

Cits nelaimes gadījumu cēlonis - darba devēji nenovērtē darba zonas, kurās ir iespējami nelaimes gadījumi. Bieži vien viņi uzskata: pietiek ar to, ka personāls ir instruēts pēc attiecīgajām darba drošības instrukcijām. Nereti nav ņemts vērā, ka ražošanas ierīces un iekārtas arī pēc to izslēgšanas var būt bīstamas, jo mehānismi inerces dēļ vēl turpina kustēties. Esmu pārliecinājies, ka daudzviet personāls nav brīdināts šajā laikā neatstāt savu darba vietu un raudzīties, lai pie iekārtām nepiekļūtu nepiederošas personas. Reti kurā uzņēmumā radīti apstākļi, lai tikai iekārtu apkalpojošās personas varētu tās ieslēgt un vadīt. Ideāli, protams, būtu, ja visas iekārtu palaišanas un vadības ierīces būtu apgādātas ar mehāniskām vai elektroniskām kodu sistēmas atslēgām, taču pagaidām to prasīt ir nereāli.

Katrā aktā par nelaimes gadījumu darbā tiek uzskaitīts, kādi pasākumi jāveic uzņēmumā, lai analizētu nelaimes gadījuma cēloņus un veidotu tādu darba aizsardzības sistēmu, kas nepieļautu citus nelaimes gadījumus.

Nobeigumā gribu atgādināt: esiet modri un ieinteresēti par savu un kolēģu drošību!