Skaistākās aizvadītās vasaras dienas Skotijā

Man ļoti patīk ceļot, taču mana pieredze salīdzinoši ir neliela. Līdz šim tālākais ceļojums, ja neskaita Lietuvu, Igauniju, Krieviju, ir bijis tikai uz Poliju un Austrumvāciju. Tādēļ ļoti gaidīju piecpadsmit dienu ilgo braucienu uz Angliju, Skotiju, Velsu, kuram biju pieteikusies jau janvārī.

Pirmie iespaidi

Pēc divarpus dienu brauciena cauri Lietuvai, Polijai, Vācijai, Holandei, Beļģijai un Francijai pa 20. motorceļu dodamies no Duvras - Anglijas vārtiem - uz Londonu.

Sākumā ir dīvaina sajūta, ka autobuss brauc pa ceļa kreiso pusi. Bet drīz vien pierodu. Uz mašīnām ir interesanti uzraksti. Piemēram, "Nebrauc noguris, nogurums var nogalināt" vai arī "Kā Tev patīk, kā es braucu? Piezvani - tel....". Garām slīd gleznaini dabas skati. Plašajos, smaragdzaļajos laukos mierīgi ganās daudz aitu. Māju apkārtnes glīti sakoptas, norobežotas ar dzīvžogiem. Pavisam zemu lieli, balti, teiksmaini gubu mākoņi. Saprotu, kāpēc angļiem patīk lauku miers. Autobusā skan brīnišķīga mūzika, un es jūtos kā pasakā.

Pa autobusa logu vēroju Vaterlo tiltu, Parlamenta ēku, Lielo Benu, Panorāmas riteni, Vestminsteras tiltu, Vestminsteras katedrāli. Braucam gar Bekingemas pili, dārzu, Velingtonas arku, Velingtonas pili, Haidparku. Kad Londonā esam pamielojuši acis, dodamies uz 100 km attālo naktsmītni Chilterns universitātes koledžā. Vakarā pirmo reizi dzeru angļu tēju ar pienu, un man garšo.

Kad brokastojam, pa virtuves logu redzam, ka turpat mauriņā brokasto arī savvaļas trusis vai zaķis.

Braucot uz Oksfordu, mūsu skatam paveras brīnišķīgs privātmāju rajons, ieskauts vienos ziedos. Pie katras mājas ir rūpīgi kopts, sulīgi zaļš angļu mauriņš. Pārsteidz ziedu krāšņums un daudzveidība, arī košumkrūmu daudzveidība. Ceļa malās ļoti skaisti rododendri mūsu divstāvu autobusa augstumā un tikpat augsti mūžamzaļi krūmi ar durstīgām lapām. Ceļa malā uzraksts "Kill your spied" (nogalini savu ātrumu), nevis zīme. Interesanti, vai ne?

Braucam garām brīnišķīgai rožu stādu audzētavai. Leknajās pļavās ganās daudz zirgu, aitu, netālu no Oksfordas arī govis - brūnas, krēmkrāsas, baltas, raibas.

Oksforda, Varvika, Stratforda

Universitātes pirmsākumi meklējami jau 12. gadsimtā, kad zēnus sūtīja mācīties teoloģiju uz Oksfordas Augustīnes klosteri. Joprojām ir strīds, kura ir vecāka - Oksforda vai Kembridža. Ikgadējās populārajās airēšanas sacensībās to cenšas noskaidrot. Oksfordas universitātei adreses mums pierastajā izpratnē nav. Universitāte sastāv no daudzām koledžām. Mācīties Oksfordā - tā ir iespēja iegūt labu izglītību, labus draugus. Tā ir iespēja pēc studiju beigšanas dabūt labu darbu, jo izveidojies savs Oksfordas draugu loks. Ja vadītājs beidzis Oksfordu, tad par saviem darbiniekiem izvēlēsies tieši Oksfordu beigušos. Te ir spēcīgas tradīcijas: jānēsā studenta apģērbs; jāzina, kad iet ar cepuri, kad tā jānoņem; studenta pienākums sēdēt tur, kur to atļauj statuss; jaunākie studenti nes vecāko grāmatas, somas. Oksforda ir ļoti skaista, tīra pilsēta ar daudzām senatnīgām, monumentālām celtnēm, kurās ir koledžas.

Nopērku Oksfordas skatu kartes un gides ieteikto cūkgaļas pīrāgu - smilšu mīklā ieceptu maltu cūkgaļu, kas pēc garšas atgādina tūristu brokastis. Šis pīrāgs ir tik sātīgs, ka pēc tam visu dienu vairs negribas ēst.

Uz Varvikas pili, Tiso kundzes muzeja filiāli, braucam gar slaveno "Silver stoun" trasi, kur iepriekšējā svētdienā 1. formulā uzvarējis Šūmahers. Pils apskatei paredzētas 3 stundas. Izstaigājam visas pils telpas, sākot no pagrabstāva. Ar interesi skatām vaska figūras, kas brīžam pat šķiet dzīvas. Pilī radīta dabiska vide ar visām skaņām un smaržām. Ja ir smēde, tad pat smaržo kā smēdē, atskan smagnēji vesera klaudzieni, un ir smagnēja vide. Ja redzams zirgs, dzirdama zirga sprauslošana un jūtama zirga smarža jeb smaka, kā nu kuram šķiet. Vannas istabā "čalo" ūdens un ir patīkama ziedu eļļas smarža.

Pils dārzā "izbaudu" mauriņu. Basām kājām eju kā pa mīkstu, vēsu paklāju. Tā ir neaprakstāmi laba, brīnišķīga sajūta. Šeit brīvā dabā gozējas pīles, zosis. Pāvi rāda savu krāšņo rotu - košās spalvas. Pretī uz zirga jāj īsts bruņinieks, kuru vēlāk redzu pils pagalmā bērnu un vecāku ielenkumā. Bruņinieks stāsta teiku par pili. Labāku vēstures stundu nevaru iedomāties! Apskatām pils torņus, kuri celti 1350. un 1395. gadā. Viktorijas rožu dārzā labi noaugušas liepas augstumā ieraugu lielu rozes koku pilnu ar rozā ziediem, ar zariem līdz zemei. Neredzēti skaists.

Pēc 15 minūšu brauciena esam Stratfordā pie Eivonas upes, V. Šekspīra dzimtajā pilsētā. Mājā, kurā dzimis Šekspīrs, no tiem laikiem nekas nav saglabājies, jo mājas īpašnieks nav izturējis biežos svētceļnieku lūgumus apskatīt Šekspīram piederējušās lietas un tās iznīcinājis. Ejam pa mazajām pilsētas ieliņām, klausāmies gides stāstījumā un priecājamies par tīrību, sakoptību, ziedu bagātību un krāšņumu. Nonākam tirgus laukumā ar ļoti īpatnēju, skaistu pulksteni vidū. Aizejam līdz mājai, kurā Šekspīrs dzīvojis, atgriežoties no Londonas, slavas zenītā un kurā arī miris 52 gadu vecumā savā dzimšanas dienā. Pastāvam pie Šekspīra meitas Sjūzannas mājas. Svētās Trīsvienības baznīca, kurā apglabāts Šekspīrs, ir slēgta.

Londona

Braucot uz Londonu, pamanu ļoti intensīvu gaisa satiksmi. Lidmašīnas lido viena pēc otras un, šķiet, neparasti zemu. Kad astoņos no rīta Londonā izkāpjam no autobusa, ir vēss. Lietus vēl nelīst, taču pelēkie mākoņi vēstī, ka teju teju sāks līt.

Londona ir Eiropas lielākā pilsēta, kas aptver vairāk nekā 1600 km². Dodamies uz leģendāro Tiso kundzes vaska figūru muzeju, kurā eksponētas gan vēsturisku slavenību, gan mūsu ievērojamāko laikabiedru vaska figūras. Iespaidīgā un vērienīgā izstāde sastāv no trim galvenajām daļām: "Dārza viesības", kur pārsteidz dažādas slavenības, "Superzvaigznes", kur redzamas izklaides industrijas slavenības, "Lielā zāle" ar valstsvīru, vadoņu, rakstnieku, mākslinieku figūrām. Atsevišķā telpā ir karaliskās ģimenes locekļu vaska figūras. Ir arī šausmu istaba, kurā man nepatīk uzkavēties.

Pēc muzeja apskates stilizēts Londonas taksometrs ved cauri Londonas vēsturei, ievērojamākajiem pilsētas pagātnes notikumiem. Pirms izkāpšanas no tā esmu pārsteigta, pēkšņi ieraugot sevi īsu brīdi ekrānā. Mazliet tālāk ir daudz ekrānu, kuros redzami numurēti momentuzņēmumi. Tos var pasūtīt. Pēc minūtes fotogrāfija tiek ielikta speciālos vāciņos un pasniegta, protams, par samaksu.

Viens no labākajiem veidiem, kā apskatīt Londonu, ir ekskursija. Divstāvu autobusā ar vaļēju augšējo platformu, kas brauc pa noteiktu maršrutu, ekskursijas vadītājs iepazīstina ar pilsētas ievērojamākajām vietām. Biļeti iegādājamies uz visu dienu. Tas nozīmē, ka varam izkāpt jebkurā pieturā, apskatīt apkārtni un turpināt ekskursiju kādā no nākamajiem tās pašas krāsas autobusiem. Mēs iekāpjam sarkanajā, lai vispirms aizbrauktu noskatīties ikdienas sardzes maiņas ceremoniju pie Bekingemas pils, kas sākas 11.30 un pulcē daudz tūristu. Pa ceļam atgadās neliels kuriozs. Kad aptuveni 15 - 20 minūtes esam braukuši, vērojuši apkārtni un klausījušies stāstījumu, autobuss apstājas un aizdomīgi ilgi stāv. Līdz sardzes maiņai laika atlicis maz. Izrādās, ka autobusa šoferis bija aizgājis nokārtot dabiskās vajadzības. Kāpjam no autobusa ārā un pa taisnāko maršrutu steidzamies uz sardzes maiņu. Mazliet nokavējam sākumu, taču paspējam izjust to īpašo gaisotni, kas valda ceremonijas laikā. Sardze koši sarkanos formas tērpos ar melnām lāčādas cepurēm, skanot militārai mūzikai un īsām pavēlēm, pie Bekingemas pils austrumu fasādes veic ierasto ikdienas ceremoniju. Vērienīgi un iespaidīgi.

Sarkanajā ekskursiju autobusā turpinām iesākto ekskursiju. Skatam paveras te Vestminsteras abatija, te Parlamenta ēkas gotiskās kontūras (ēkas kopgarums ir 244 m) ar 106 m augsto Big Ben zvanu torni, te svētā Pāvila katedrāle, kas ir viena no lielākajām Londonas baznīcām ar monumentālo kupolu. Interesanti, ka baznīcas galvenais kupols ir 111 metru jeb 366 pēdas augsts, katrai dienai viena pēda. Te Trafalgaras laukums ar 56 m augsto admirāļa Nelsona pieminekli vidū, tālāk Nacionālā galerija, Vaithola, Tauera viduslaiku mūris, un braucam pāri Tauera tiltam.

Seko brauciens ar kuģīti pa Temzu. Un tas atkal ir īpašs iespaids par pilsētu, tās seno vēsturi. Tas ir skats no savdabīga redzespunkta uz Londonas daudzveidīgo arhitektūru.

Vēlā pēcpusdienā ejam un vērojam Londonas dzīves daudzveidību Lesterskvērā, Soho, Pikadilī, Haidparkā... Šķiet, ka Londonas centrs ir visur. Patiesībā Londona ir kontrastu pilsēta. Uz pelēkā fona izceļas Londonai raksturīgie spilgti sarkanie divstāvu autobusi, sarkanās telefona būdas un Viktorijas laika sarkanās pasta kastes, melnie taksometri. Vienas dienas laikā esam guvuši ļoti daudz iespaidu.Turpmāk vēl