Vai studiju kredītus vajadzētu galvot pašvaldībām?

Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka, veicot likumos attiecīgas izmaiņas, trūcīgo ģimeņu studentiem studiju kredītus galvos pašvaldības.

INGA DREIJA, Gaiķu pagasta padomes priekšsēdētāja: - Studentiem no trūcīgām ģimenēm kredīta galvotājai tomēr jābūt valstij. Pagastā nav daudz tādu jauniešu, kam šis īpašais atbalsts būtu vajadzīgs, tomēr būt par galvotāju ir liela atbildība. Ja pēc noteiktā laika jaunietis kredītu neatdos, maksās pašvaldība. Vēl jau nevar zināt, kas pārņems galvotāja atbildību pēc pašvaldību reformas.

AUSMA MEIERE, Nīgrandes pagasta uzņēmēja, pašvaldības deputāte un studenta mamma: - Kā uzņēmēja uzskatu, ka, uzņemoties galvotāja lomu, ir uzmanīgi jāizvērtē, kam šo kredītu galvojam. Pašvaldībā labi zina ģimenes, to iespējas izglītot bērnus un arī nabadzības cēloņus. Vissliktākais, ko var iedomāties, - ka līdzekļu trūkums lauku bērnam ar gaišu galvu neļauj turpināt izglītību. Šādiem bērniem jāpalīdz tikt uz priekšu, pamatojoties uz skolas rekomendāciju un ar pašvaldības galvojumu.

RAIMONDS ŠVĪPIŅŠ, Vadakstes pagasta padomes priekšsēdētājs:

- Patlaban pagasta pašvaldības finanses nepieļauj iespēju kļūt par galvotāju. To varbūt var uzņemties Ventspils vai Rīgas pašvaldība. Manuprāt, kredīta garantam trūcīgo ģimeņu bērnu studijām tomēr jābūt no valsts nevis no pašvaldības budžeta. Nav pamata izglītības un zinātnes ministra apgalvojumam, ka šie pašvaldības atbalstītie studenti pēc augstskolas atgriezīsies pagastā. Viņiem te nebūs darbavietu.

INĀRA PŪLIŅA, divu studentu māmiņa Blīdenes pagastā: - Abas manas meitas studē maksas grupās. Jaunākā meita jau 1. kursā sāka saņemt kredītu, vecākajai līdz šim studijas un uzturnauda bija no mūsu kabatas. Tā kā kredītu jaunākā meita ņēma iepriekšējos gados, galvotāja neesmu. Šogad grūti jauniešiem sameklēt laukos divus maksātspējīgus galvotājus. Galvotājai vajadzētu būt valstij, it īpaši trūcīgu, bet talantīgu bērnu studiju atbalstīšanai.