Vai bērnus uz ielām sargās "guļošie policisti"?

Saldeniekus satraukuši aizvadītajā nedēļā notikušie satiksmes negadījumi, kuros cietuši bērni. Viens no tiem - pie skolas.

Diviem skolu direktoriem vaicāju - ko darīt, lai bērnus uz ielas pasargātu?

ANDRIS RUDOVICS, Saldus pamatskolas direktors:

"Par to, ka jāuzstāda ceļa zīmes, ir atbildīga pašvaldība, bet Ceļu satiksmes drošības direkcija seko, lai tās būtu pareizi uzstādītas. Saldū ir ļoti daudz bīstamu vietu, arī pie Saldus pamatskolas, uz kuru ik rītu dodas ap 600 bērnu un pieaugušo.

Diemžēl no pašvaldības puses par to nav pietiekamas sapratnes. 1994. gadā uzbrauca vienai manai skolniecei, un es pēc šī negadījuma uzrakstīju iesniegumu Saldus pilsētas domei ar virkni priekšlikumu. Ierosināju pretī skolas galvenajai ieejai uzlikt barjeru ielas malā, apzīmēto pāreju, ātruma ierobežojumu ar darbības zonu posmā no Skolas līdz Skrundas ielai, kā arī ieteicu uzlikt tā saucamo "guļošo policistu". Tūlīt beigsies 2001. gads, bet neesmu saņēmis ne rakstisku, ne mutisku atbildi, nekas arī nav izdarīts.

Pirms diviem gadiem rakstiski vēlreiz izteicu lūgumu pretim skolai iezīmēt gājēju pāreju un uzlikt atbilstošu zīmi, bet Āris Nārvils no Saldus pilsētas domes transporta kustības drošības komisijas atteica, ka tāda nav nepieciešama, jo tālāk ielā abos virzienos ir krustojumi. Vēl sliktas pārredzamības dēļ esmu ieteicis skolas pusē uzlikt zīmi "Apstāties aizliegts" ar darbības zonu.

Skolas iekšējās kārtības noteikumos ir rakstīts, ka skolēniem mācību laikā ir aizliegts bez skolotāja vai administrācijas atļaujas atrasties ārpus skolas teritorijas, bet katram klāt neizstāvēsi - bērni starpbrīžos dodas uz veikaliem. Rūpējoties par viņu drošību, esmu slēdzis skolas parādes durvis, un visi iet caur sētas durvīm. Ielas pusē durvis atveram tikai svētkos.

Negadījums pie Saldus pilsētas ģimnāzijas apliecina, ka arī tur nepieciešams braukšanas ātruma ierobežojums ar darbības zonu. Tā kā šoferi ir nedisciplinēti, varbūt pat būtu jāuzliek valnis. Zinu, ka pret to iebildīs, bet nezkāpēc mums ir tendence sarežģīt vienkāršo. Daudzās Eiropas valstīs par skolēnu drošību rūpējas. (Arī pie Kandavas vidusskolas, kas atrodas privātmāju rajonā un kurai līdzās ir salīdzinoši klusa iela, novietoti "guļošie policisti". - Red.)

Nenoliedzami, ne tikai šoferi, bet arī gājēji ir nedisciplinēti. Jaunieši ir pārgalvīgi un nerēķinās, ka uz sausa ceļa automašīnai ir viens bremzēšanas ceļš, uz slidena - pavisam cits. Netiek ievērota arī redzamība, kuru īpaši apgrūtina atstarojošu elementu trūkums gājēju apģērbā.

Mani satrauc arī Kuldīgas ielas un Brīvības ielas bīstamais krustojums. Vai tur būtu grūti uzzīmēt apzīmēto gājēju pāreju, atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem iezīmēt nepārtraukto ass līniju, norādot, pa kuru pusi automašīnām jābrauc? Pilnīgi nesakārtots no šoferu viedokļa ir arī Brīvības, Skrundas un Dzirnavu ielas stūris. Tur nepārtraukti mašīnas, kas izbrauc no Dzirnavu ielas, pārkāpj noteikumus un izrais avārijas situācijas, nedodot priekšroku no Skrundas ielas uz Brīvības ielu izbraucošiem auto. Ir nepieciešams viens - zīme "Dodiet ceļu!" vai zīme "Bez apstāšanās tālāk braukt aizliegts". Tad šoferu rīcību varēs prognozēt arī gājēji."

KĀRLIS MAKS, Cieceres internātpamatskolas direktors:

"Mūsu skolas mācību korpusi ir divās ēkās, un bērni vairākas reizes dienā šķērso ielu, lai dotos uz attiecīgajiem kabinetiem. Iekšējās kārtības noteikumi nosaka, ka organizētā gājienā skolotājs bērnus pavada līdz gājēju pārejai, un tikai tad viņi iet pāri ielai. Pēc iespējas to arī skolotāji cenšas ievērot.

Salīdzinot ar 80. gadiem, Kalnsētas ielā transporta kustības intensitāte ir vairākreiz palielinājusies. Lai gan ielā ir uzliktas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes, tās bieži tiek nopostītas. Ir arī zīme "Bērni uz ceļa" un gājēju pārejas zīme. Pēdējā laikā izcirsti krūmi un nozāģēti koku zari ielas malā, darot brauktuvi pārredzamu.

Pēc vērojumiem varu teikt, ka aptuveni 90% braucēju ir ļoti korekti - samazina ātrumu, braucot no pilsētas, apstājas un pagaida, kamēr bērni šķērso ielu. Skolā sākumskolas klasēs ir satiksmes noteikumu mācība, kurā arī māca, kā rīkoties krīzes situācijās, bet bērni nereti vēlas šķērsot ielu tieši pa īsāko ceļu, nedomājot, vai tas nav bīstami. Tādā situācijā braucēji nevar prognozēt, kur uz brauktuves parādīsies skolēns. Pēdējo 10 gadu laikā pie mūsu skolas ir bijuši divi uzbraukšanas gadījumi, par laimi - viegli. Tā šiem bērniem ir mācība uz visu mūžu.

1993. gadā rakstīju pilsētas domei par "guļošo policistu" uzstādīšanu abpus gājēju pārejai. Naudas trūkuma dēļ tas netika izdarīts. 2000. gadā es griezos rajona padomē, kas ir Cieceres internātskolas dibinātāja, ar lūgumu iedalīt līdzekļus, lai nodrošinātu pāreju ar vaļņiem vai "pumpām" - tos dēvē dažādi. Mutiski man tika apsolīts, ka šo jautājumu risinās, bet pagaidām vēl tas nav izdarīts.

Ļoti atsaucīgi ir ceļu policisti, kas pie mūsu skolas uzturas ne tikai septembra pirmajās divās nedēļās un novēro, kā transporta līdzekļu vadītāji ievēro gājēju pāreju, bet te ierodas arī pēc uzaicinājuma. Kad uzrodas kāds pārgalvīgs braucējs, kas lielā ātrumā traucas pa ielu, ceļu policijas priekšniekam lūdzu, lai norīko policistus dežūrās. Bīstos, ka varētu notikt kas slikts.

Drošības apsvērumu dēļ "guļošais policists" pie mūsu skolas ir nepieciešams. Vienlaikus - ceļa zīme, kas par to brīdina un braucējam jau laikus liek samazināt ātrumu. Vislabākais risinājums būtu caurredzams metāla sieta nožogojums - pietiekami augsts, lai bērni nerāptos tam pāri - gar skolas teritorijas abām pusēm. Tad bērni šķērsotu ielu tikai vienā noteiktajā vietā pa gājēju pāreju.

Pats pamats satiksmes drošībai, manuprāt, vienmēr būs abpusēja satiksmes noteikumu ievērošana. Nevar apgalvot, ka tikai satiksmes līdzekļu vadītāji izraisa negadījumus. Lielā mērā vainojami arī gājēji. Es, mācot satiksmes noteikumus, bērniem saku: "Kaut arī jums ir priekšroka, pārliecinieties, vai tas, kas brauc, zina, ka jums ir priekšroka.""