Arvien vairāk problēmu noveļ uz pašvaldībām

Ceturtdiena, 13. dec., 2001 Andra Valkīra

Previous Next

Ministru prezidents ANDRIS BĒRZIŅŠ preses konferencē rezumēja, ka galvenais šī gada sasniegums esot stabilitāte un valsts attīstība. Tajā pašā laikā arvien vairāk valsts mērogā neatrisinātu problēmu gulstas uz pašvaldību pleciem.

Piemēram, veselības aizsardzībā un tās attīstībā ir ļoti daudz neatrisināta. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs diskusijā televīzijā pat nespēja izstāstīt, kādam jābūt veselības aizsardzības modelim valstī. Kad žurnālisti premjeram vaicāja, kurš viņa vadītajā Ministru kabinetā ir vārgākais ministrs un atbildi nesagaidīja, paši arī atbildēja - Požarnovs.

A. Bērziņš uzskata, ka Požarnovs ir augsti kvalificēts speciālists, bijušais Ārstu biedrības prezidents, kurš vēl pavisam nesen katru trešo dienu operējis.

"Nākamajā gadā veselības aprūpei tikai valsts budžeta dotācija vien ir palielināta par 21,4 miljoniem. No valdības viedokļa ir izdarīts maksimāli daudz. Tas, ka notiek pārstrukturēšanās un mainās slimokasu struktūra un kārtība, ceru ieviesīs labāku naudas plūsmu.

Labklājības ministrs decembrī nāks klajā ar veselības aprūpes stratēģijas plānu. Tad būs skaidrs, kuras slimnīcas kādā jomā specializēsies, kuras pārvērtīsies par sociālās aprūpes iestādēm. Tas ļaus vēl vairāk koncentrēt naudu pareizos virzienos, piemēram, invazīvajai kardeoloģijai, kura daudzos gadījumos nebija pieejama attālākos rajonos dzīvojošajiem."

Saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību cilvēkiem kļūst arvien sarežģītāk. Īpaši lielas problēmas ir tiem, kam nepieciešamas mākslīgās ceļu locītavas, gūžas.

Saldū pacientiem uz endoprotezēšanu jāgaida rindā vidēji desmit gadu. Pa šo laiku daļa jau droši vien būs nomirusi. Protams, ja cilvēks pats var samaksāt tūkstoš latus, tad viņu operēs tūlīt. Vai tā ir normāla situācija?

"Saldū būtu jādara tā, ka pašvaldībai, kura ir visvairāk ieinteresēta, lai tās teritorijā dzīvojošie cilvēki nebūtu vis apgādājamie, bet paši sāktu strādāt, jānāk klajā ar jaunu programmu. Jāatbalsta slimie cilvēki, un pašvaldībai tiem jānopērk endoprotēzes.

Kad es strādāju Rīgas domē, katru gadu mēs nopirkām tik endoprotēžu, cik cilvēku bija rindā. Piemēram, 120. Šie cilvēki no sociālo pabalstu saņēmējiem nākamajā gadā pārvēršas par nodokļu maksātājiem. Katras pašvaldības vadītājam ir jāizskaita, kas viņam ir izdevīgāk - nedarīt neko un maksāt sociālos pabalstus vai sadarboties ar slimo kasi un nopirkt endoprotēzes un uzlabot cilvēkiem veselību," iesaka premjers.

Nav salīdzināms "šaurais budžeta deķītis" Saldū ar budžetu Rīgā.

"Jā, piekrītu. Bet es zinu, ka Saldū sociālajai palīdzībai tiek tērēti 13 procenti pilsētas budžeta. No šiem 13 procentiem ņemiet un atdodiet kādu daļu endoprotēžu programmai. Saskaitiet, kāda tam būs atdeve nākamajos gados."

Cilvēki, kuriem nepieciešamas šādas protēzes, lielākoties ir pensionāri, kuri vairs nekļūs par nodokļu maksātājiem.

"Piekrītu, bet tā ir konkrētas pašvaldības vadītāja atbildība."

Lai ieviestu skaidrību skaitļos, noskaidrojām, ka Saldus pilsētas budžetā sociālajām vajadzībām tērē 3,06% no kopbudžeta, nevis 13%. Ja visu pilsētas sociālo budžetu iztērētu tikai protēžu iegādei, tās pietiktu 37 cilvēkiem.

Reālā situācija ārpus Rīgas nebūt nav tik rožainās krāsās, kā tas šķiet galvaspilsētā.

Saldus pilsētas domes sociālās aprūpes dienesta pabalsti 2001.g.

2001.g. izlietoti 37 371 Ls.

Dažādus pabalstus saņēmuši 830 cilvēki.

Vidēji vienam cilvēkam pabalsts piešķirts 45 Ls apmērā.

Sociālās palīdzības dienests piešķir šādus pabalstus:

- skolēnu brīvpusdienām,

- pirmsskolas vecuma bērnu brīvpusdienām,

- dzīvokļa pabalsts,

- mācību līdzekļu iegādei,

- apbedīšanas pabalsts,

- aprūpei mājās,

- vienreizējs pabalsts ārkārtējās situācijās,

- pabalsts sociālā mājā vai dzīvoklī,

- sociālo garantiju pabalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem,

- ceļa izdevumu apmaksai skolēniem,

- medikamentiem, zobu protezēšanai,

- slimnīcas izdevumu segšanai,

- pēc sociālās komisijas lēmuma (pensionāriem, invalīdiem),

- pensionāru dienas centra uzturēšanai.

No sociālā budžeta maksā par pašvaldības iedzīvotāju uzturēšanos pansionātā vai bērnu namā.

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk