Var iesniegt pieteikumus SAPARD programmai

Šī gada pēdējā Zemkopības ministrijas rīkotā preses konference sākās ar priecīgu ziņu. 12. decembrī Eiropas Komisijas oficiālajā laikrakstā publicēts lēmums par SAPARD līdzekļu piešķiršanu Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Kopš vakardienas, 14. decembra, Latvijas zemnieki, pārstrādes uzņēmumi var iesniegt pieteikumus, lai iegūtu Eiropas Savienības SAPARD programmas atbalstu.

Latvija varēs to izmantot sešās apakšprogrammās - lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija; lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus; lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana; lauksaimniecības zemju apmežošana; vispārējā lauku infrastruktūras uzlabošana; mācības. Latvijai akreditēts vairāk apakšprogrammu nekā citām Austrumeiropas valstīm, kuras jau izmanto SAPARD līdzekļus. Ja veiksmīgi izmantosim šo sešu apakšprogrammu līdzekļus, ES lems par vēl vienas apakšprogrammas - vides uzlabošanas - uzsākšanu.

Zemkopības ministrs Atis Slakteris sacīja: nav īpaša pamata bažām, ka Latvijas zemnieki nebūs spējīgi izmantot šo Eiropas naudu. Tiesa, projektu pieteikuma sagatavošana nav viegla un vienkārša, SAPARD līdzekļu piešķiršanā ir liela birokrātija, bet līdzekļu izlietojumā - stingra kontrole.

Tomēr lielā interese, ko lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi līdz šim izrādījuši, liecina, ka daudzi gatavi izpildīt visas prasības un ieguldīt līdzekļus modernizācijā, izmantojot ES naudu. Atis Slakteris arī sacīja, ka pat tiem zemniekiem, kuri par SAPARD zina maz, nav jābaidās savas ieceres īstenot. Lauksaimniecības pārvaldē var saņemt pieteikuma formu, to izpētīt un gatavot projektu, bet vajadzības gadījumā palīdzēs lauksaimniecības konsultanti.

Ministrs apliecināja, ka SAPARD līdzekļu izmantošanā ir ieinteresētas arī bankas - Eiropas nauda ir drošs un labs darījuma garants. Projeku realizācijai sākumkapitālu palīdzēs iegūt arī Lauku attīstības fonds un nākamgad paredzētie lētie kredīti lauksaimniekiem ar 7% likmi.

Pirmais pieteikums lauksaimniecības zemes apmežošanai, iesaistot SAPARD līdzekļus, bijis sagatavots jau 6.decembrī, bet tolaik Lauku atbalsta dienests vēl nebija tiesīgs pieteikumu izskatīt.

Paredzams, ka lauku uzņēmēji, pārstrādes uzņēmumi SAPARD naudu varēs izlietot līdz 2006. gadam, kad, iespējams, Latvija tiks uzņemta ES. Turklāt nākamgad varēs izmantot gan šī un nākamā gada, gan 2000. gadam paredzētos SAPARD līdzekļus. Pērn bija paredzēts piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro jeb 12 miljonus latu.

Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere sacīja, ka divām apakšprogrammām - lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai un lauku ekonomikas dažādošanai - nepacietīgākie pieteikumus var iesniegt jau līdz 28. decembrim. Pirmo projektu realizācijas termiņš - ne vēlāk kā līdz 2003. gada 15. septembrim. Galīgo lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu projekta iesniedzējs saņems 3 mēnešu laikā no attiecīgās projektu iesniegšanas kārtas gala termiņa.

Irina Pilvere arī sacīja, ka SAPARD līdzekļu izmantošana, kas nenoliedzami saistīta ar lielu birokrātiju Latvijā un ES, patiesībā mūsu lauksaimniekiem būs laba skola, sava veida treniņš. Tā radinās lauku uzņēmējus situācijai, kad Latvija būs Eiropas Savienībā un kad vajadzēs pierādīt savu vajadzību pēc Eiropas subsīdijām. Tās būs daudz lielākas summas nekā patlaban SAPARD.

Žurnālisti gan bažījās, vai ar SAPARD finansēm nevarētu būt tāpat, kā ar bēdīgi slaveno G - 24 kredītu. Tad kredītu piešķiršana bija diezgan vieglprātīga, pat subjektīva, liela daļa līdzekļu tika izsaimniekota, un negodīgo uzņēmēju vietā vēlāk parādsaistības kārtoja valsts.

Irina Pilvere skaidroja, ka SAPARD programmas vadīšanā tāda situācija nevar veidoties, jo par katru eiro, kas tiks piešķirts un izmaksāts, gan no Latvijas Lauku atbalsta dienesta, gan Eiropas Savienības puses būs ļoti stingra kontrole. Nebūs arī nekādu iespēju subjektīvi ietekmēt lēmumus. Par SAPARD līdzekļu piešķiršanu atbildēs un izlietojumu kontrolēs 361 speciālists. Vai iesniegtais pieteikums atbalstāms vai noraidāms, izlems nevis viens, bet 8 līdz 11 cilvēki. To vienpersonīgi nespēs ietekmēt pat ministrs. Katrs, kurš iesaistīts šajā administrēšanas procesā, ar parakstu apliecinās savu atbildību, un kļūdas vai nepareiza lēmuma gadījumā vainīgo atrast nebūs grūti.