Apspriež Kalpaka laukuma projektu

Saldus pilsētas Kalpaka laukuma rekonstrukcijas projekta publiskajā apspriešanā izvirzījās divas galvenās tēmas - par pieminekli komunistiskā režīma upuriem un vairāku koku nozāģēšanu.

Vispirms rekonstrukcijas projekta autore, Lauksaimniecības universitātes ainavu arhitektūras studente Dace Jakste pastāstīja, kā projekts tapis. Pirms apspriešanas saņemti arī 14 priekšlikumi, kas visi izskatīti. Pēc apspriešanas projekts tiks nodots izskatīšanai pilsētas domē.

Vai centrālajā laukumā jābūt piemineklim?

Plašas diskusijas izraisījās par to, vai laukumā jāuzstāda piemineklis komunistiskā režīma represijās cietušajiem. Šādu ierosinājumu izteikuši Saldus politiski represētie, un šo viedokli aizstāvēt bija ieradies Saldus represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Eihmanis. Viņš uzskata, ka piemineklis ne tikai uz Sibīriju izsūtītajiem, bet arī pārējiem 50 gadu komunistiskā režīmā cietušajiem vajadzīgs gan tāpēc, lai pilsētas centrā būtu vieta, kur atceres dienās nolikt ziedus, gan arī tāpēc, lai jaunajai paaudzei, kas arvien mazāk zina par šiem notikumiem, neļautu aizmirst, kādas mocības latviešu tauta pardzīvojusi komunistiskā režīma gados.

Projekta veidotāja D. Jakste pastāstīja, ka ierosinājums ir apspriests, taču arī lielajās pilsētās vadošie speciālisti neiesaka centrālajos laukumos uzstādīt pieminekli vēsturiskiem notikumiem. Akmens ar O. Kalpaka laukuma nosaukumu šeit paliks, un pie tā, tāpat kā līdz šim, varēs nolikt ziedus.

Valsts pieminekļu aizsardzības inspektore Jana Mikuļska sacīja: lai nebūtu iespējams vēsturiskos notikumus traktēt, kā kuram ienāk prātā, jebkuram piemineklim, kas tagad tiek no jauna uzstādīts, būtu jāatrodas vietā, kas konkrēti attiecas uz vēsturisko notikumu. Represēto izsūtīšana Saldū nav saistīta ar Kalpaka laukumu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs Aidis Herings uzskata, ka laukums domāts kā sabiedriska vieta, kur cilvēkiem pulcēties, kur notiek dažādi pasākumi. Šāds piemineklis uzliktu savu zīmogu, un tādā gadījumā būtu amorāli šeit rīkot izklaides pasākumus. O. Kaplaka vārds ir tieši saistīts ar laukumu, jo viņa bataljons savulaik soļoja pa Striķu ielu un piestāja laukumā. Tāpēc arī šiet ir novietots akmens ar Kalpaka laukuma nosaukumu. A. Herings ierosināja, ka varbūt konkursa kārtībā varētu izvēlēties vietu, kur pilsētā uzstādīt pieminekli komunistiskā režīma upuriem. Viņš ieminējās, ka tas varētu būt arī Avotu ielā pie rajona padomes ēkas. Šeit ir liels laukums, simboliski, ka ēka kādreiz tika celta kā partijas komiteja.

Lapotnes virsma nesamazināsies

Saldus pensionāru organizācijas vadītājai Franciskai Sluckai bija iebildumi pret to, ka paredzēts nozāģēt vairākas liepas, kas aug ap Kalpaka laukumu. Arī J. Eihmanis uzskata, ka pilsētas centrā, kur ir daudz mašīnu, koki labi attīra gaisu no piesārņojuma.

D. Jakste un pilsētas zaļumsaimniecības daļas vadītāja Gunta Kronberga skaidroja, kādi bijuši apsvērumi samazināt līdzšinējo koku skaitu. Tā kā liepas jau vairākus gadus vairs netiek apcirptas, kokiem trūkst vietas, kur attīstīties. Tie arī aizsedz namu un baznīcas fasādi. Bez tam koku lapotnes virsma nesamazināsies, jo palikušajiem būs vairāk vietas, kur augt. Kokus nenozāģēs vienā dienā, bet gan pakāpeniski vairāku gadu laikā tā, ka cilvēki pat nepamanīs, ka to vairs nav.

Strūklakai par maz vietas

Klātesošie vēlējās uzzināt, vai projektā nav par maz atsvaidzinošu elementu. Piemēram, kāpēc centrālajā laukumā nevarētu būt strūklaka? Tika pieminēta skaistā strūklaka pie Rīgas domes, kā arī Itālija, kur strūklakas cilvēkus priecē vai uz katra ielas stūra un laukumos.

D. Jakste iebilda pret strūklakas iekļaušanu centrālajā laukumā. To nevar izdarīt tāpēc, ka laukums ir par mazu. Vajadzētu sakārtot Līgo skvēru, kur strūklaka jau ir. Itālijā savukārt ir pavisam cits klimats, tur strūklakas darbojas visu gadu. Pie mums tās var priecēt ne vairāk par pusgadu, bet pārējā laikā diez vai būtu patīkami vērties uz dēļiem pārklātu vietu.

Nākotnē daudz ieceru

Projekta apspriešanas gaitā mazliet pieminēja arī teritoriju ārpus laukuma. Klātesošie vēlējās uzzināt, cik ilgi neapbūvēta un nesakopta būs teritorija pašā pilsētas centrā starp Lielo, Striķu un Rīgas ielu. Domes priekšsēdētājs sacīja, ka šobrīd vēl pāragri runāt par šīs vietas tūlītēju sakārtošanu, jo tā prasa finanses. Viņš uzskata, ka laukumu vajadzētu apbūvēt. "Esmu Rietumeiropā redzējis pilsētiņas ar mazām, šaurām ieliņām, ar ierobežotu transporta kustību. Esmu kaut ko līdzīgu iedomājies arī pilsētas centrā." Bijusi arī ideja ieliņas nosaukt Saldus sadraudzības pilsētu vārdā un piedāvāt arī tām piedalīties to apbūvē, piemēram, ar kādu konkrētai valstij raksturīgu celtni. Šī vieta būtu piemērota arī jaunai pilsētas centrālajai bibliotēkai. "Idejas jau būtu, bet vēl nav pienācis ekonomiski piemērots brīdis," teica mērs. "Bet es ceru, ka agrāk vai vēlāk tas tomēr pienāks."

J. Eihmanim bija ideja, ka šeit varētu veidot kaut ko līdzīgu Rīgas Ziedoņdārzam ar zaļo zonu, nelielām kafejnīcām, kur nekursētu transports un bez bažām varētu atpūsties gan māmiņas ar maziem bērniem, gan veci cilvēki, gan pārējie saldenieki un pilsētas viesi.

Kaut gan ir diskutējams jautājums, vai pilsētas centrā, kur ir visvērtīgākā zeme, vajadzētu veidot vēl vienu parku (to var veidot turpat līdzās esošajā Deputātu skvērā vai arī līdz šim neizmantotajā Pilsētas dārzā), visi klātesošie atzina, ka Saldū ir par maz soliņu, kur cilvēkiem piesēst un atpūsties.