Cik maksās zeme Latvijā pēc iestājas ES?

Cik varētu maksāt 1 ha zemes pēc Latvijas iestāšanās ES? Vai turpināsies zemes pārdošana nepilsoņiem?

- Kad būs zināms, kādi būs Eiropas Savienības tiešie maksājumi jeb hektārsubsīdijas pēc Latvijas iestāšanās ES, un es pateikšu, kāda būs zemes cena, - atbild Zemkopības ministrijas Eiropas integrācijas departamenta direktors Mārtiņš Roze.

Nākamgad šis būs diskusiju temats Latvijas iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā. Bet kāda varētu būt zemes cena, ja paliek pašreizējais atbalsts un tiek noteikti ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā? Un kāda būs zemes cena gadījumā, ja Latvijā būs tāda pati lauksaimniecības atbalsta politika kā ES?

- Ja nebūs tiešo maksājumu, manuprāt, ir gaidāms tikai neliels zemes cenas pieaugums. Ja hektārmaksājumi būs tikpat lieli, kā pašreizējiem ES dalībvalstu fermeriem, tad pāris gadu laikā zemes cena varētu strauji pieaugt. Grūti pateikt absolūtos skaitļos, bet to varētu pielīdzināt zemes cenu līmenim Vācijā, - prognozē Mārtiņš Roze.

Salīdzināsim zemes cenu Anglijā pirms iestāšanās ES un tagad. Tagad tā maksā 6789 mārciņas (6110 latu) par hektāru. Kad 1973.gadā Lielbritānija iestājās ES, tās vērtība bija četrarpus reizes mazāka - 1557 mārciņas (1400 latu).

- Liepājas pusē zemes cena (ap Ls 110) ir divreiz zemāka nekā Zemgalē, bet tik izplatītajā zemes pārdošanā zem kadastra vērtības paši zemes pircēji vien vainīgi, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Seile. Viņa saņemot daudz sūdzību gan par pārāk lēti pārdotu zemi, gan par apšaubāmiem zemes pārdošanas gadījumiem.

- Manuprāt, nevajadzētu mīkstināt esošos likumus, bet gan jāizvērtē pašvaldību vadītāju attieksme pret darījumiem ar zemi, uzskata deputāte. Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.pantā noteikts, ka zemi ar ierobežojumiem var iegūt īpašumā arī nepilsoņi. 29.pantā noteiktie ierobežojumi neļauj nepilsoņiem iegādāties zemi valsts pierobežas joslās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, valsts rezervātu zemi un lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi atbilstoši pagasta ģenerālplānam. Pagasta padomes priekšsēdētājs atbild par iesnieguma atbilstību pagasta ģenerālplānam.