Gulbji skumji sagaida Jaungadu

Mazi un lieli saldenieki jau vairākus mēnešus priecājas un nes maizīti diviem Cieceres upē peldošajiem veco gulbju pāriem un diviem jaunuļiem.

Pašā pilsētas vidū pie Avotu ielas, pasta un sporta nama tilta, kur parasti mēdz uzturēties gan meža pīļu bariņi, gan baltie skaistuļi, nekad netrūkst viņu apbrīnotāju un barotāju.

Diemžēl izrādās, ka mūsu vidū dzīvo arī cilvēki, kas zaudējuši jelkādu cilvēciskumu. 26. decembrī no rīta pie pasta tilta upē bija redzamas atstātas kāpnes, bet sniegs bija sārts no asinīm. Tagad upē vairs nav viena vecā gulbja un divo jauno. Vēl viens pieaugušais putns "pazuda" jau agrāk. Pirms Ziemassvētkiem ārsts Uldis Briedis bija redzējis kādu vīru, kas ar lielu dēli mēģina sist pīles, kuras, pie cilvēku labsirdības pieradušas, nebaidoties tuvojās krastam un uzticīgi gaidīja pusdienas.

Ornitoloģe Zigrīda Jansone atgādina, ka gulbjiem un pīlēm nevajadzētu barību sviest krastā, bet ūdenī, lai putnus neieradinātu, ka paēst var dabūt arī ārpus ūdens. "Gulbji labprāt ēd ne vien baltmaizi, bet arī graudus, smalki sakapātus burkānus, kāpostus un citas saknes. Paldies visiem, kas rūpējas par putniem, īpaši - veikala "Ināra" darbiniekiem. Lūgums tuvējo māju iedzīvotājiem pavērot, vai kāds pirms Jaunā gada atkal neiedomājas papildināt svētku galdu šādā barbariskā veidā. Pierādīsim, ka labā mūsu sabiedrībā ir vairāk nekā ļaunā. Es ticu, ka vairumam no mums gulbju nogalināšana šķiet slepkavība, bet to ēšana asociējas ar cilvēkēdājiem. Sargāsim tos, kas mums uzticējušies, palikuši pārziemot, sagaidot pretim labsirdību un žēlastību."