Brocēnu pašvaldība šogad daudz paveikusi

Sestdiena, 29. dec., 2001 Silva Kleinberga

"Šis gads sākās ar interesantu notikumu manā dzīvē. Esmu kļuvusi par Brocēnu pilsētas domes deputāti," saka Brocēnus vidusskolas direktora vietniece ārpusstundu darbā INTA MUIŽARĀJA.

"Martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Brocēnos bija četri kandidātu saraksti. Es pārstāvēju vēlētāju apvienību "Brocēni", kuras programmu paši izstrādājām. Tā likās ļoti pieņemama, jo pievērsās tādiem svarīgiem jautājumiem, kā nepieciešamībai sakārtot Brocēnu vidi, rast jaunas darba vietas un integrēt daudznacionālo Brocēnu sabiedrību.

Deputātes pienākumi radīja arī vienu otru sarežģījumu manā līdzšinējā dzīvē, jo jāapgūst tādi jautājumi, par kuriem man ir maz zināšanu - saimnieciskā, ekonomiskā, rūpnieciskā darbība. Vienmēr ir grūti runāt par jomām, kas ir nezināmas. Tāpēc nākas nepārtraukti mācīties kaut ko jaunu. Arī komitejās šie jautājumi tiek pamatīgi izskatīti, mūs konsultē speciālisti. Man ļoti noder arī iepriekšējā sasaukuma deputātu padoms un labās idejas. Pozitīvi, manuprāt, ka domē ievēlēti vairāki pedagogi, bērnudārza vadītāja, kultūras centra vadītāja. Noteiktā mērā esam domubiedri.

Visnopietnākais darbs šogad bija saistīts ar jaunā novada veidošanu. Vairākkārt pārrunājot un vienojoties ar Remtes un Blīdenes deputātiem, kopīgi tika radīts jaunais Brocēnu novads.

Brocēni, manuprāt, ļoti nopietni domā par sakārtotu un ekonomiski neatkarīgu vidi. Pašvaldības pēdējo gadu politika rāda to, ka tā šajā jomā daudz panākusi. Šobrīd daudz tiek domāts, lai radītu jaunas darba vietas, dotu iespēju attīstīties jaunam biznesam. Priecē, ka Brocēni spēj paši sevi uzturēt. Pašvaldība ir pietiekami bagāta, lai varētu atbalstīt arī savas kultūras un izglītības iestādes.

Domājot par nākotni, vienojāmies, ka mums labāk ir būt neatkarīgiem un apvienoties ar tuvākajām lauku pašvaldībām, nekā kļūt par Saldus nomali. Domāju, ka apvienoto pašvaldību iedzīvotājiem nav iemesla uztraukties, jo turpmāk viss tiks dalīts uz visām trijām pašvaldībām. Neko nav paredzēts mainīt pašreizējā skolu sistēmā, jo bērniem ir jāmācās tuvāk mājai, proti, pašreizējo pašvaldību teritorijās esošajās pamatskolās. Vienīgi būtu jācenšas panākt, lai novadā dzīvojošie vidusskolēni brauktu nevis uz Saldu, Rīgu vai citām skolām, bet uz Brocēniem.

Protams, ka novads radīs jaunas problēmas. Viena no aktuālākajām, kas līdz šim Brocēnos nebija tik svarīga, ir kā palīdzēt zemniekiem. Būs jārada speciāla lauku politika, jāveido komisijas, kas strādās šajā jomā.

Vēl viens liels šogad paveikts darbs bija siltumsistēmas rekonstrukcijas projekta otrās kārtas pabeigšana. Ir te arī savi sarežģījumi, kā jau visur, kur notiek kaut kas jauns. Tagad, kad viss ir noregulēts un modernizēts, dzīvokļos ir silts, bet tas arī maksā dārgāk, nekā līdz šim. Cilvēkiem nav viegli pie tā uzreiz pierast. Kamēr jaunā siltumapgādes sistēma īsti iestrādāsies, paies ne viens vien gads. Taču šis projekts tika realizēts, domājot par Brocēnu iedzīvotājiem un par to, kā sakārtot vienu no sarežģītākajiem pašvaldībai risināmajiem jautājumiem - siltumapgādi.

Apsveicama ir šūšanas ražotnes izveidošana, jo sievietēm rasta iespēja strādāt. Lielākā daļa šeit nodarbināto ir Brocēnu sievietes.

Ļoti nopietni ne tikai Brocēnos būtu jārisina jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pašreiz vairāk domājam par ielu bērniem, atbalstām pašdarbības pulciņus. Bet ko lai dara pārējie? Kur, piemēram, vakaros, sestdienās un svētdienās palikt jauniešiem, kas nedarbojas pulciņos, vai studentiem, kas pārbrauc mājās? Mums pārāk maz ir atpūtas vietu viņiem, nav jauniešu interešu grupu, klubiņu, centru. Domē esam par to runājuši, bet pašlaik viss saistīts ar budžetu.

Izskanējusi doma, ka pašvaldībām vajadzētu garantēt mazturīgo ģimeņu studentu kredītus. Man liekas, ka mūsu valstī visa izglītības sistēma ir viens liels eksperiments. Šajā jomā valda nesakārtotība no pamatskolas pirmās līdz vidusskolas pēdējai klasei un turpinās līdz augstskolai. Valsts vienmēr ir atkratījusies no šo problēmu risināšanas, kaut pirmām kartām tas ir valsts uzdevums - izstrādāt konkrētu, vienkāršu un saprotamu izglītības politiku. Tā kā šīs kārtības un politikas nav, atkal tiek meklēts kāds variants, lai šos jautājumus noveltu uz pašvaldībām. Mūsu pašvaldība jau tā tik daudz palīdz skolai - gan nodrošina skolas ikdienas darbu, gan ar stipendijām atbalsta labākos skolēnus, apbalvo olimpiāžu uzvarētājus un tos, kam ir labas un teicamas sekmes. Trūcīgajiem bērniem piešķir brīvpusdienas. Labi, ka pašvaldība var palīdzēt skolēniem, bet par izglītotiem jaunajiem speciālistiem jādomā valstij."

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk