Panākumi nemazina pienākumus

Viens no rajona uzņēmumiem, kuram aizejošais gads bijis īpaši nozīmīgs, ir a/s "SALDUS MEŽRŪPNIECĪBA". Vasaras sākumā tas kļuva teju divas reizes lielāks, pievienojot rajona otro lielāko mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu "Kūrlande", bet rudenī saņēma Rīgas Fondu biržas atzinību, iegūstot "Ienesīgākā uzņēmuma RFB" titulu. "Saldus mežrūpniecības" valdes priekšsēdētājs JĀNIS BERTRĀNS panākumus vērtē ar citādu, atturīgāku, attieksmi.

Ko nozīmē - Rīgas Fondu biržas ienesīgākais uzņēmums?

- Vislielākās dividendes uz katru akciju. "Saldus mežrūpniecības" akcijas biržā maksā tikai 23 santīmus, un katra akcija "nopelnījusi" 7 santīmus. Ja kāds var nopirkt akcijas par šādu cenu un ja saimnieciskais gads ir veiksmīgs, tas ir labs kapitāla ieguldījuma veids - ap 30% peļņa.

Taču privatizācijas modelis, kas bija izstrādāts 1994. gada beigās - 1995. gada sākumā, ir diezgan nelabvēlīgs investoriem, jo ir ļoti daudz slēgto akciju. Nosaukuma pēc esam publiska akciju sabiedrība, bet praktiski - slēgta, jo saskaņā ar noteikumiem brīvās akcijas vispirms tiek piedāvātas jau esošajiem akcionāriem. Brīvā tirgū akciju ir maz. Kārtīgs investors nemaz nevarētu iegādāties biržā tik lielu akciju daļu, lai no šī ieguldījuma justu nopietnu atdevi un varētu ietekmēt uzņēmuma saimniecisko darbību.

Protams, saņemt šo titulu ir ļoti patīkami, jo darbs, lai šīs dividendes nopelnītu, bijis liels.

Kā tagad, pēc pusgada, vērtējat darījumu ar "Kūrlandi"?

- Kā diezgan smagu. Bija ļoti maz laika, lai izvērtētu šo piedāvājumu. Protams, ka rūpīgi izpētījām dokumentus, pieaicinājām analītiķi. Taču tagad no šī pirkuma "nāk ārā" šis tas tāds, ko pārdevējs nav uzskatījis par pietiekami svarīgu, lai pateiktu pircējam.

Nopirkāt "kaķi maisā"?

- Nē, tik slikti nav, bet šo to nebijām gaidījuši. Nav jau noslēpums, ka šo uzņēmumu pirka ilgtermiņa līgumu dēļ. Taču arī ilgtermiņa līgumu kvalitāte vairs nav tāda, kāda tā bija, tos slēdzot. Katru gadu VAS "Latvijas valsts meži" pārskata līgumu nosacījumus, un tikai pašās gada beigās uzzinām, kādi jaunumi mūs gaida nākamajā gadā. Tas rada nestabilitāti. Radies iespaids, ka VAS pašlaik nav stabilas stratēģijas - ko valdība liek, to dara -, un ka celulozes rūpnīcas projekta dēļ turpmāk šī nestabilitāte tikai palielināsies. Mēs, uzņēmēji, no tā ciešam, jo mūsu uzņēmējdarbība jāpiemēro šīm pārmaiņām.

Kādas pārmaiņas piedzīvojāt šī gada sākumā?

- 2000. gadā fondu pirkām par fiksētām cenām, šogad cenas tika "atlaistas" - par katru cirsmu līgām citu cenu. Procentuāli tās, protams, ir zemākas par izsoles cenām, taču jāņem vērā preces kvalitāte - kāds sortiments tiek pārdots, kāda ir cirsmas atrašanās vieta, ceļu tīkls… Presē parādās spriedumi par cenu atšķirību, bet, kas tiek pārdots, nav analizēts. VAS solīja, ka ilgtermiņa izstrādātājiem cenas nepieaugs vairāk kā par 5%, ka ņems vērā sortimenta vērtību pie ceļa un ražošanas izmaksu izmaiņas, taču solījumu neturēja. Labos mežos cirsmu cenas palielinājās ievērojami.

Vai jau zināms, kas mežizstrādātājus sagaida nākamgad?

- Lielas izmaiņas rada celulozes rūpnīcas projekts, jo "Latvijas valsts mežiem" jānodrošina milzīga daudzuma papīrmalkas piegāde - 1,2 miljoni kubikmetru gadā. 2002. gadā daudziem izstrādātājiem beidzas ilgtermiņa līgumi, un VAS plāno tos nepagarināt, bet gan pati organizēt mežizstrādi. Līdzšinējie ilgtermiņa izstrādātāji iegūs kontraktoru tiesības par izstrādāšanu un materiālu pirkšanu no VAS.

Kā vērtējat celulozes rūpnīcas projektu?

- "Saldus mežrūpniecību" tas tieši diez vai skars, jo nedomāju, ka rūpnīca par papīrmalku maksās tik daudz, lai mums būtu izdevīgi to transportēt uz Ozolsalu - ja tiešām rūpnīca atradīsies tur. Projekta investori - Sodra un Mättsälitto grupa - ir jau pazīstami "spēlētāji" Skandināvijas papīrmalkas un celulozes tirgū, un var prognozēt, ka cenu politika te būs līdzīga kā Skandināvijā. Manuprāt, piegādātāju loks veidosies no Rīgas uz austrumiem, "pieķerot" piegādātājus no Krievijas un Baltkrievijas.

Transportēšanas jautājumi vispār ir galīgi neskaidri, un tas skar arī mūs. Jāatjauno autoparks, vajadzētu pirkt autovilcienus, taču valstī nav skaidrības - cik smagas kravas drīkstēs pārvadāt. Ja paliks pie ierobežojuma - 40 tonnas -, tas smagi atsauksties uz mežizstrādi, jo transportēšanas izdevumi, braukājot ar pustukšām kravām, ļoti pieaug. Daļu papīrmalkas jau tagad atstājam mežā, kur tā ir ļoti tālu no ceļa. Izveidosies līdzīga situācija kā Krievijā - tur koksne paliek mežā, jo ceļu nav, te paliks, jo ceļi it kā ir, bet pa tiem nav izdevīgi pārvadāt lētus sortimentus.

No otras puses - ierobežojot kravu svaru, palielināsies satiksmes intensitāte un līdz ar to - bīstamība uz ceļiem, arī gaisa piesārņotība. Eiropā "zaļie" panākuši, ka ES valstis plāno noteikt maksimālo svaru 60 tonnas. Labāk biežāk labot ceļus, bet samazināt kravu vedēju skaitu uz ceļiem un elpot tīrāku gaisu.

Bet, par celulozes rūpnīcas projektu domājot, man ir sāpīgi apzināties, cik ļoti atsaucīgi mēs esam pret jauniem investoriem, kuri tikai sola nākt un investēt līdzekļus, - gatavi visu atdot. Bet tas, ko Latvijas mežizstrādes firmas šajā nozarē investējušas jau deviņdesmito gadu sākumā un vidū, ir aizmirsts. Vēl tagad daži no šiem uzņēmumiem maksā nodokļu parādus, kas izveidojušies līdz 1994. - 95. gadam. Nekādas priekšrocības vai atlaides tie nesaņem.

Jūs pieminējāt koksnes atstāšanu mežā. Vai pašvaldības, kuru teritorijā strādājat, par tās iegādi neinteresējas?

- Vairākas pašvaldības - Ezeri, Kursīšus Saldus rajonā, Nīcu Liepājas rajonā, Valdemārpili Talsu rajonā, kā arī "Kuldīgas siltumu" - ar malku apgādājam, jo nav liels attālums no izstrādes vietas. Tomēr daļa malkas paliek mežā.

Arī atvest un šķeldot nav izdevīgi? Škeldu taču jūs eksportējat.

- Domāju, ka tūlīt jau būs izdevīgi, jo kurināmās šķeldas cena pasaulē sāk palielināties. Diemžēl vietējās pašvaldības, kuras agrāk aicinājām investēt šķeldas katlos, šķiet, jau "nogulējušas" laiku, kad šādas investīcijas varēja atpelnīties un radīt ekonomiju. Eksporta cenas ir tādas, ko te vairs nevar maksāt, un arī iedzīvotāji par tādu siltumu nevarēs samaksāt.

Mums, piemēram, jau ir piedāvājums piegādāt malku par 7,4 latiem par kubikmetru. Kurš šeit var tik daudz samaksāt? Pienācis brīdis, kad arī zāģskaidas sūtām prom - par tām maksā. Tas laiks, kad varēja atbraukt uz mūsu kokapstrādes cehu un tās paņemt par brīvu, beidzies.

Kādreiz jūs sacījāt - zāģbaļķu pārdošana sedz izdevumus, koksnes atkritumu realizācija nes peļņu. Vai tagad, kad izdevīgi pārdodat pat skaidas, peļņa kļūst lielāka?

- Nekas nestāv uz vietas. Kopš laika, kad tā teicu, daudz kas mainījies. Ir jauna izmaksu shēma - tiek noteikta sortimenta vērtība pie ceļa. Tā var būt arī negatīva - piemēram, mežmalā stāv kubikmetrs malkas, un tā izstrāde jau radījusi 2 latus zaudējumu. Jārēķina, vai, to transportējot patērētājam, zaudējumi neradīsies tik lieli, ka gatavā produkcija tos vairs nevarēs nosegt.

Pieaugusi cena baļķiem, taču galvenokārt tādēļ, ka gada beigās daudzi nevarēja izpildīt līgumus. Janvārī jau paredzams cenu kritums. Kopumā valstī šogad izstrādes apjoms nedaudz samazinājās - par 400 tūkstošiem kubikmetru koksnes. Tas galvenokārt uz privāto mežu rēķina, jo mežsaimnieciskie noteikumi ierobežo mežizstrādi tur, kur nav veikta mežu atjaunošana.

Kā vērtējat to, ka "Saldus mežrūpniecība" ir "iejūgta vienā vezumā" ar koksnes importētāju - firmu "Laskana"?

- Jūs domājat to, ka viņi kļuvuši par mūsu akcionāriem? Tas gluži nav "viens vezums". "Laskanai" ir 26% "SM" akciju, un viņi kā pilntiesīgi akcionāri piedalās sapulcēs un izsaka savas vēlmes. Taču saimnieciskā darbība nekādi netiek un arī nevar tikt ierobežota, jo uzņēmums darbojas visu akcionāru interesēs. "Laskana" ir mūsu sadarbības partneri, un šīs attiecības ir lietišķas. Ja viņi par mūsu produkciju maksātu mazāk nekā citi, mēs viņiem to nevestu. Bet šobrīd viņu piedāvājums, kā eksportēt papīrmalku, kurināmo šķeldu un skaidas, ir pats labākais, un viņi ir mūsu uzticamākie partneri.

Vai "Saldus mežrūpniecība" turpinās paplašināties arī nākamgad?

- Mūsu lielākais projekts, kas prasīs ievērojamas investīcijas, ir jauna zāģētava. Tas ir ļoti nopietns darbs, kas prasa palielināt arī izejmateriālu resursus. Minimālā jauda, lai šī zāģētava būtu dzīvotspējīga, būs 1800 kubikmetru koksnes mēnesī. Mums pašiem tik lielu apjomu nav, tādēļ meklējam kokmateriālu iegādes iespējas gan Latvijā, gan arī Krievijā, kur notikušas pirmās sarunas. Nepieciešams uzsākt baltās jeb celulozes šķeldas ražošanu, tas padarīs uzņēmumu mazāk jūtīgu pret cenu svārstībām zāģmateriālu tirgū.

SALDUS MEŽRŪPNIECĪBA

l Izstrādā aptuveni 40 tūkstošus hektāru meža - ilgtermiņa līgumu platības Saldus, Liepājas, Kuldīgas, Dobeles rajonā.

l Vislielākais mežizstrādes uzņēmums Saldus rajonā, pēc "Kūrlandes" pievienošanas - arī viens no pieciem lielākajiem Latvijā.

l Nodarbina 153 cilvēkus, noslēgti līgumi ar aptuveni 100 individuālā darba darītājiem - koku zāģētājiem.

l 2000. gadā apgrozījums bija 1,84 milj. latu, šogad plānots ap 4 milj. latu.

l 2000. gadā izstrādāja 104 tūkst. kbm. koksnes, 2001. gadā - aptuveni 140 tūkst., 2002. gadā paredzēts izstrādāt 160 tūkst. kbm. koksnes.