Makšķernieks jauno gadu sagaida ar zivju zvīņām makā

Saldenieks VILNIS ŠTEINS nav tikai savulaik pazīstams drēbnieks, bet apmēram gadus piecdesmit ir kaislīgs makšķernieks.

Ar makšķerēšanu Vilnis Šteins sāka aizrauties, uzsākot darba gaitas bijušajā sadzīves pakalpojumu kombinātā, un nodarbe ar laiku pārauga dzīves nepieciešamībā.

"Man vajadzēja relaksēties. Drēbnieka darbs, kad katru darba dienu griezu un šuvu audumu, fiziski bija grūts," atzīst makšķernieks. "Tagad," viņš smejot saka, "kad ilgāku laiku nav būts pie ūdeņiem, pārņem satraukums, ka nezinu, kur likties." Lielu lomu tagad neesot, zivju Latvijas ūdeņos palicis mazāk nekā pirms 40 gadiem.

Daudzreiz ir bijis tā, ka Vilnis vienā saujā var saņemt visu lomu. Mašķernieka prieks nav tikai par guvumu, bet arī par baudu, ko sniedz makšķerēšana. Arī abi mazdēli ir saslimuši ar vectēva slimību - makšķerēšanu. Daudzi nesaprot cilvēkus, kas ceļas agri, ekipējas ar bada pātagām un salst, sēžot pie ūdens. Zivis taču var nopirkt arī veikalā.

Divreiz Vilnis makšķerējis arī Peipusā, kur, ja paveicas un zina vietas, ķeras lieli lomi. Tagad viņš vairāk uzturas pie vietējiem ūdeņiem. Šogad kādas piecas reizes pabijis pie Ventas, brauc uz tā saucamo Okeānu jeb Sātiņu karjeru, Veiķenieku ezeru, Cieceres upi, Remtes ezeru.

"Makšķernieki reizēm ir ļoti pārgalvīgi," atzīst Vilnis. Šogad arī viņš par to pārliecinājies. Ledus uz ezera bijis tikai 3 centimetrus biezs, bet vīri staigājuši pa to un cirtuši āliņģus. Prātā nāk kāds makšķernieku teiciens: "Ja redzi makšķernieku sēžam uz ūdens, tad zini, ka pēc trim dienām būs ledus." Vilnis gan nemēdz riskēt ar dzīvību un pa plānu ledu nestaigā.

Makšķernieki esot tāda īpaša suga un izdomās visādus stiķus, lai tiktu pie ūdens un zivīm. Vilnis novērojis divu makšķernieku darbošanos pie Muļķa dīķa. Ledus bijis plāns, bet lomu kārotājam līdzi bijusi gumijas laiva un dēļi, kuri kalpojuši kā sliedes, lai tiktu uz ledus. Šāda darbošanās beigu beigās attaisnojusies, jo gudrinieki pirmie tikuši pie zivīm. Ejot copē, arī cirvis un zāģis ir noderīgas lietas, jo palīdz tikt uz ledus, ja krastos ūdens kārtīgi nav aizsalis. Nocērtot dažus kociņus, izveido laipu, pa pa kuru tikt pāri nedrošajai vietai.

Lielākais loms Viļņa makšķerēšanas laikā bijusi 3,2 kilogramus smaga līdaka. Kolēģiem mājās esot makšķernieku trofejas - izžāvētas līdaku galvas. "Skaisti izskatās," atzīst makšķernieks, "bet es ar tādām nevaru lepoties". Nejauši no Pakuļu ezera ūdenskrātuves ir izmānīta 6,8 kilogramu smaga karpa, kurai āķis bija ieķēries spurā. Viegli gan viltniece nav devusies rokā, makšķernieku vadājusi aiz sevis ne vienu vien metru.

Ziemā vairāk ķeroties asari. Nesen paveicies no Ventas ūdeņiem izvilkt apmēram puskilogramu smagu asari. Ar zivīm ir tāpat kā ar cilvēkiem, un ne vienmēr var ticēt makšķernieku kalendāriem (to Vilnim ir vairāki), jo zivis ietekmē arī gaisa spiediens, ko, gatavojot kalendāru, nevar paredzēt.

Loms atkarīgs arī no makšķernieka pieredzes. Katram kārtīgam copētājam ir sava zivju ēsmas garšas uzlabošanas recepte. Cits zivs pievilināšanai ēsmai klāt liek medu, cits - anīsa pilienus.

Pats nepatīkamākais makšķerēšanas priekā ir zivju tīrīšana. Bet, lai tiktu pie gardā ēdiena, Vilnis zivju tīrīšanu uzņemas pats. Sievai atliekot vien vīram uztaisīt gardu maltīti. Vislabāk Vilnim garšo asari - gan cepti, gan zupā vārīti. Zivju zupa esot garda, ja tajā ir arī dažādas garšvielas - dilles, sīpols, pipari. Lai tā nebūtu pliekana, klāt pielikts salds krējums.

"Lai kādi arī būtu lomi, kā jau kārtīgs makšķernieks, katru jauno gadu sagaidot, makā ielieku zivju zvīņas, lai turētos naudiņa," teic Vilnis Šteins.