Pampāļi būvēti pēc Vācijas parauga
Ceturtdiena, 03. janv., 2002
Agritas Maniņas teksts, Ulda Pūces foto
IECIENĪTA ATPŪTAS VIETA. Pampāļu parka vidū ir savdabīga senupes un dzirnavu upes izveidota saliņa. Tā izsenis bijusi Jāņu svinēšanas, Latvijas brīvvalsts laikā - arī sportošanas vieta. Koku resnums neliecina, ka tie būtu pārmērīgi seni. Parks veidots, kā apgalvo G. Strazdovska, ap 1870. gadu.
Kraujā līdzās parkam vēl tagad izložņājami vecie muižas pagrabi, kas būvēti reizē ar muižas ēkām. Muižkungs Štiglics bijis kristīts ebrejs, uzaudzis, studējis Vācijā, tāpēc savā darbībā vadījies pēc Vācijas, nevis vietējo muižnieku rīcības parauga. Štiglics arī piemaksājis zemniekiem, kas viņam strādājuši, - tāpēc viņa laikā nemieru nebija.
Tālaika miljonārs uzbūvēja kungu māju, klēti, ērģelnieka māju, kas viena no vecākajām centrā, baznīcu, krogu, dzirnavas. Aptuveni tur, kur tagad bērnudārzs, bija spirta brūzis, bet kur pagasta padome - nobarojamo buļļu kūts. Skola bija Franču muižas laukos.
GAIDA STRAZDOVSKA IR MUZEJA SAIMNIECE. Vēsturi pētīt sākusi 1955. gadā, kad bijis nepieciešams izzināt 1905. gada notikumus Pampāļos. Līdz tam par novadu un skolu materiālus bijis savācis toreizējais skolas direktors Alfreds Brūns. Skolotāja viņa iesākto turpināja.
Viņa stāsta: "Es konstatēju vienu - ka 1905. gadā Pampāļu novadā revolūciju taisīja saimnieki. Jo muižnieks Nolkens bija ārkārtīgi negants un sadomāja uz zemnieku rēķina ierīkot vēl vienu muižiņu. Saimnieki tam pretojās. Kalpi nemieros iesaistījās maz, vien trīs, četri kalēji kala ieročus. Pampāļnieki gatavojās arī iet karot uz Aizputi."
G. Strazdovska patlaban "iekritusi" divos nopietnos darbos. Gandrīz no visiem Dainu sējumiem viņa jau izrakstījusi kādreizējā Lielezeres pagasta tautas dziesmas un pēta pampāļnieku uzvārdus. Senākie ir dati par laiku līdz 1835. gadam, kad uzvārdu došana Kurzemē bijusi jābeidz. "Muižas skrīveri ir bijuši nekaunīgi. Zinu teiku par saviem senčiem. Viņi bija septiņi brāļi un rindā pie skrīvera nav varējuši vienoties par uzvārdu. Skrīveris vecākajam brālim vaicājis: "Precējies esi? Nē? Skaidrs - uzvārds būs Vecpuisis."
Pēc 1860. gada ieplūduši lietuviski un poliski uzvārdi, tostarp arī Strazdovskis. Domāju, ka to īpašnieki ieprecējās. Ir arī vāciski uzvārdi."
SIRSNIŅU KAPI. 17. gs. bijusi pavēle - lai zemniekos nostiprinātu reliģiskos uzskatus, ir jāceļ baznīcas, ap tām jāiekārto kapi. Tika izraudzīta šī vieta - tuvu Auniņu muižai pie nelielu ceļu krustcelēm. Nodomu realizēja, izmantojot zemnieku spēku. Viņi savām rokām sanesa uzkalniņu, kas kapu centrā redzams vēl šobaltdien. 1696. gadā uzcēla mazu koka baznīcu. Mācītājs sākumā runājis tā, ka vietējie nav varējuši saprast. Droši vien bijis vācietis. Dažreiz viņa vietā runājis skroderis - tādi ir nostāsti. No tiem laikiem vēl tagad saglabājies akmens mūris, kas jau toreiz apjozis kapus.
KĀDREIZĒJĀ KLĒTS tagad ir pienotava. Tās galā 1919. gadā norisinājies satraucošs notikums. Tolaik klēts atslēga bija uzticēta klētniekam Pūpolam. No Ventas puses nākuši tā saucamie Golca vīri, kas, iespējams, gribēja iekļūt klētī. Pūpols viņus nav ielaidis. Par to ticis nostādīts klēts galā un sasaukto muižas ļaužu acu priekšā nošauts.
PIEMINEKLIS 1905. GADA UPURIEM. Tas atrodas pie tagadējā veikala, kas ir Štiglica laika krogs. Tam kaimiņos - no ārpuses maz pārbūvēta Ārstu māja, kurā savulaik dzīvoja muižas pārvaldnieks, kas pārzinājis kunga zemes.
SILTI UN PRIECĪGI. Ikviens, ko ziemas vējš pārāk nosaldējis, ir gaidīts ciemiņš pie keramiķes Aleksandras Gūtmanes "Klapatās". Viņas darbnīcā ir silti un interesanti. Gadumijā Sašai, kā viņu mīļi dēvē draugi, bija karstākais darba periods - tapa dažnedažādas dāvināšanai domātas lietas. Gan niecīgi zvaniņi, gan lieli svečturi, gan arī daudz kas cits savdabīgs. "Ideju jau netrūkst," - tā keramiķe, "pietrūkst laika tās īstenot." Saimniece stāsta un rāda labprāt, un, iekams viesis pagūst iejusties jaunajā vidē, viņu jau pārņem tīkams miers.
Previous
Next
Ar šo reportāžu aizsākam īstenot kādu ieceri - stāstīt par mūsu rajona pagastu kultūrvietām. Vienlaikus aicinot arī jūs, lasītāji, vērīgāku skatu palūkoties sev apkārt - varbūt patiesi tepat līdzās ir vērtības, kas jāspodrina? Vai vismaz - par tām jāuzzina. Un varbūt tieši šīs vietas ar laiku tiks iekļautas rajona tūrisma maršrutos? Šoreiz - ielūdz Pampāļi.
Lēnā solī kopīgi ar pagasta vēstures zinātāju Gaidu Strazdovsku pirms sniegiem izstaigājot pagasta centru un risinot sarunas, kļuva skaidrs: Pampāļu vērtības ir to vēsture. Senatnes liecību pagastā ir vēl diezgan daudz, bet cilvēku, kas par to var pastāstīt, gan ir maz. Tādēļ - ieteikums iegriezties Pampāļu novada muzejā, kur ir apskatāmi materiāli no novada tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Pampāļi kā apdzīvota vieta radās muižkunga Štiglica (1835 - 1871) laikā, kaut arī rakstu avotos minēti jau 1624. gadā. Gaida Strazdovska skaidro vietvārdu: "Cits saka: kartupeļi. Nē, kartupeļu nozīme tā nav. Izrakstot ticējumus, esmu uzgājusi, ka Garozās pie Jelgavas ir bijis uzvārds Pamplis. Uzvārda sakne sakrīt ar Pampāļu vārda sakni. Varbūt tas ir kāds senvārds, varbūt - atvasinājums no lībiešu valodas, bet katrā ziņā nav sadomāts vārds. Dokumentā, kur Pampāļi pirmoreiz minēti, bija rakstīts "Pampeln", zviedri savās kartēs ir minējuši "Pampern". Tā ka atbildes vēl nav."
Pampāļos kopš 1860. gada, kad atļāva brīvi pārvietoties, bijusi viena tendence - pēc izglītības. Ar Pampāļiem saistās ievērojami vārdi - Galenieku dzimta, profesors Gēliņš, Lāčplēša ordeņa kavalieri, daudzi progresīvi skolotāji... Šie cilvēki apgaismoja novadu.