Vēstule kolēģēm 2001. gada nogalē

Gads atkal galā. Decembra pēdējās nedēļās cilvēki vairāk pakavējas atmiņās par aizejošo gadu. Atsauc savās domās svarīgākos notikumus, priecīgus brīžus, gūtās atziņas. Arī es neesmu izņēmums. Man 2001. gads tāds īpašs - 1971. gadā uzsāku savas darba gaitas Lutriņu bibliotēkā. Gadi tā aizskrējuši, ka, skaties, jau apaļi trīsdesmit!

Bet šoreiz ne par sevi, bet par cilvēkiem sev apkārt. Par tiem, ar kuriem kopā strādāju, - par savām kolēģēm, par tām, kuras vada bibliotēkas kaimiņu pagastos.

Druvas Ilzīt! Pēdējā laikā, apmeklējot frizētavu Tev blakām, iegriežos arī pie Tevis. Tava bibliotēka īsta "gaismas pils" - stikli sienu un griestu vietā. Un vēl - tavs mūžīgi zaļais dārzs bibliotēkā. Vienmēr kaut kas tur uzziedējis. Augi tādi neredzēti, eksotiski. Es gribu teikt, ka arī pati Tu pēdējā laikā esi uzplaukusi kā puķe - vairāk smaida Tavā sejā, neesi vairs draugos ar pelēko krāsu. Daudz Tev deva vasaras brauciens uz Austrumprūsiju. Vai ne? Tava bibliotēka laikam būs pirmā pagastos, kurā tūlīt darbosies dators ar interneta pieslēgumu. Varbūt jau ir? Tad tik saturies - mēs, kaimiņienes, brauksim pie Tevis mācīties!

Jaunajā gadā smaidi, un labi būs!

Vilma! Tevi Būtnāros dēvējot par "trako Vilmu". Tas nav aiz ļauna, bet aiz laba gan. Tev vienmēr galvā šaudās visādas idejas, kuras centies arī realizēt. Tu nereti man piezvani un pavēsti, ka atkal kaut ko esi izdomājusi. Nesen tas bija Tevis sacerētais apsveikums rajona kultūras darbinieku svētkos. Tava neizsīkstošā enerģija ir apbrīnojama, meklējot dažādas iespējas, kā atkal papildināt savas bibliotēkas grāmatu plauktus.

Pavasarī, kad mainījāmies ar puķu dēstiem, Tu rādīji, kur esi iesākusi veidot plašu puķu laukumu. Viss bija izdomāts - kur kas augs. Neviens jau Tev nelika to darīt, bet viens stūrītis zemes ir sakopts. Zini, Tavas dāvātās mārtiņrozes manā dārzā rudenī ziedēja kā trakas.

Lai nezūd Tava enerģija 2002. gadā!

Benita! Lai nejauktu Tevi ar kolēģi Vilmu (jo Zirņos ir divas bibliotēkas), mēs sakām - Zirņu Benita. Es vienmēr semināros apbrīnoju Tavu mierīgumu un atklāto smaidu. Nesen Tu ar aizrautību stāstīji, kā Tev izdevies interesants pasākums ar bērniem par Rīgas tēmu. Citādi jau nemaz nevar būt ar Tava darba pamatīgumu un pašas gaišo galvu. Tava bibliotēka ir slavena ar gleznu un fotogrāfiju izstādēm. Zinu, ka Tu ļoti mīli dzeju un Tavās domās par literatūru ir vērts ieklausīties. Mums abām ir arī kaut kas kopīgs. Tā ir Tava mazmeitiņa, kura lasa manā bibliotēkā. Viņai burtiski zib acis uz grāmatām - vecmāmiņas gēni.

Ja Tu, Benita, domās lolo kādu jaunu pasākumu, - lai Tev izdodas!

No Ošeniekiem līdz Saldum pa vidu ir Lutriņi. Tu, Skaidrīt, vienmēr mani apciemo, braukdama uz Saldu. Gandrīz vai ik nedēļu. Dažs vaicās, ko var darīt tik bieži Saldū. Bet Tev, Skaidrīt, vienmēr līdzi ir ļoti uzticams draugs - smagā grāmatu soma. Tajā ir grāmatas no rajona un pilsētas bērnu bibliotēkas, kuras Tu ar savu mašīnu ved uz saviem Ošeniekiem. Kāpēc? Atbilde ir - lai Taviem lasītājiem būtu, ko lasīt. Nav jau tas obligāti jādara. Bet Tava sirdsapziņa un rūpes par saviem lasītājiem to liek. Arī es neliedzu savas bibliotēkas grāmatas - lai kaimiņi lasa!

Tu nekad neskopojies ar padomu un dalies savā pieredzē citās dzīves jomās. Paldies Tev par to!

Lai Tev laba veselība un lai piepildās sapnis par ceļojumu šogad!

Rutiņ Jaunlutriņos! Kāpēc mēs tik maz Tevi redzam sava pulkā? Nevar Tev pat piezvanīt, jo Tavā bibliotēkā vairs nav telefona. Vai atceries tās skaistās ekskursijas kopā ar rajona bibliotēkas "Ceļotāju klubu"? Cik tas bija interesanti, vēl tagad ir, ko atcerēties.

Tev ir mākslinieces roka, kā agrāk teica - noformētājas talants. To Tu liec lietā bibliotēkā izstāžu noformēšanā. Vai atceries, kā mēs pārspriedām izlasīto, ieteicām viena otrai grāmatas, kuras jāizlasa?

Lai Tev laimīgs un darbā veiksmīgs šis gads!

Egita! Septembrī Tu aicināji ciemos pie sevis Šķēdē. Tava bibliotēka atrodas slavenajā Šķēdes pilī, kura bija viena no apmeklētākajām Latvijas piļu apceļošanas akcijā. Nekad Tu nesūrojies par saviem grūtajiem darba apstākļiem, bet dzīvo ar cerību pavasarī jurģoties uz jaunām bibliotēkas telpām. Turēsim īkšķi, lai tas izdotos! Nezināju, ka mācies Bulduru dārzkopības skolā, kuru drīz beigsi. Atklāšu Tavu noslēpumu, ka esi iecerējusi turpināt mācības un kļūt arīdzan par diplomētu bibliotekāri. Kas var būt jaukāks cilvēkā - mīlestība uz grāmatu un uz zaļo pasauli sev apkārt!

Novēlu Tev visu sapņu piepildījumu un neapstāties, bet tik uz priekšu! Viss vēl Tev priekšā, Tu esi jauna!

Ja pienāktu laiks, kad dotu kādu ordeni arī bibliotekāriem, tad mans ieteikums nešaubīgi būtu Tavs vārds, Lauma! Tu esi no Remtes. Apbrīnojama Tava centība, precizitāte, vēlēšanās visu izdarīt tūlīt un perfekti. Mēs, kolēģes, Tevi apskaužam ar baltu skaudību. Sveci zem pūra Tu arī neslēp, jābrauc pie Tevis konsultēties grāmatu fonda pārklasificēšanā. Par Tavu neizsīkstošo enerģiju liecina bibliotēkas skaisti izremontētās telpas. Tu pat nenožēlo, ka šogad remonta dēļ neizbaudīji atvaļinājumu.

Vai atceries konferenci Balvos augustā? Septembrī, ciemojoties pie Tevis bibliotēkā, skatos un brīnos - Balvos redzētais jau ir īstenība Remtes bibliotēkā. Malacis!

Kopējās ekskursijās Tu mums esi kā "pionieris" - visur paspējusi izskriet, apskatīt un uzzināt. Tavi iemīļotie teicieni ir: "Man līdzi neviens nevar turēt!", un "Es varētu ceļot katru dienu!". Lai Tev tas izdodas arī šogad!

Jūsu kolēģe Ligita Lutriņos

P.s. Tā, lūk! Tās ir manas kaimiņu pagastu meitenes. Sāku no Saldus pagasta, tālāk - uz Zirņiem, Jaunlutriņiem, Šķēdi un Remti. Pati Lutriņos, pašā viducī.

Lai man piedod citas kolēģes pārējos pagastos (pavisam esam vairāk nekā 20). Par katru varētu pateikt kaut ko labu, katrai ir kas atšķirīgs, bet visas mūs vieno mīlestība pret savu darbu, un pirmajā vietā ir grāmata.

No sirds novēlu visām bibliotekārēm gan pagastos, gan Saldū un Brocēnos ar daudzām iecerēm bagātu šo gadu!