Brocēnu novada domi vadīs Arvīds Mēters

Pagājušās nedēļas nogalē tika sasaukta Brocēnu novada domes ārkārtas sēde, kurā bija jāievēl domes priekšsēdētājs.

Jaunajā novadā ietilpst 3 pašvaldības - Brocēnu, Blīdenes un Remtes -, un tā domi veido 23 deputāti - 9 no līdzšinējās Brocēnu pašvaldības, pa 7 - no Blīdenes un Remtes pagastu pašvaldībām.

Ārkārtas sēdi vadīja pašvaldību un valsts reformu ministra Jāņa Krūmiņa pilnvarotā persona - Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Ivars Kalniņš. Viņš paziņoja, ka Ministru kabinets pagājušā gada 27. decembrī akceptējis Brocēnu novada izveidošanu.

Domes priekšsēdētāja amatam izvirzīja divas kandidatūras. Deputāte Inta Muižarāja ieteica līdzšinējo Brocēnu domes priekšsēdētāju Arvīdu Mēteru. Viņš Brocēnu domē strādā kopš 1991. gada, divreiz ievēlēts par domes priekšsēdētāju. "Arvīds nav runātājs, bet ir darītājs. Pats būdams no laukiem, labi izprot lauku dzīves problēmas. Ir saimniecisks, nemētājas ar tukšiem solījumiem. Dažkārt ir arī paskarbs, bet taisnīgs," kandidātu raksturoja I. Muižarāja.

"Šodien mēs izvēlamies vesela novada turpmāko likteni. Mūsu galvenais uzdevums ir ievēlēt tādu vadītāju, kas tiks ar visu galā," izvirzot deputāta Zigmunda Georga Fīrera kandidatūru, sacīja deputāte Inta Holodņikova. Z. Fīrers bija iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētājs, 8 gadus vadījis rajona pašvaldību. I. Holodņikova uzsvēra kandidāta milzīgo pieredzi, lielās darba spējas, prasmi sarunāties vairākās svešvalodās un strādāt ar projektiem, loģisko domāšanu, vienlaikus aicinot padomāt, vai šādu cilvēku mierīgi "varam atdot citam rajonam". (Z. Fīrers šobrīd strādā Liepājas pilsētas domē - S.K.)

Uzstājās abi kandidāti. A. Mēters ievēlēšanas gadījumā solījās balstīties uz iepriekšējo konsultāciju ceļā ar Blīdenes un Remtes pašvaldībām panākto vienošanos. Viņš nosauca vairākas darbības prioritātes. Viena no tām ir izglītības attīstības programmas izstrādāšana, saglabājot visas līdzšinējās pirmsskolas iestādes un pamatskolas. Ir jāizveido vienots sociālais dienests, jālemj par izstāšanos no rajona autoceļu fonda, lai visus pašvaldībai pienākošos līdzekļus varētu izmantot tikai novada ceļu sakārtošanai. Steidzami jārisina veselības aprūpes jautājums Remtes pagastā, kur pašlaik tā ir visbēdīgākajā stāvoklī, salīdzinot ar Brocēniem un Blīdeni. Jādomā par kultūras un sporta attīstību visa novada teritorijā. Jābūt vienādai pieejai privatizēto daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā. "Es uzskatu, ka uz kādu konkrētu novada teritoriju attiecināmu nopietnu jautājumu risināšana nevar notikt mehāniskas balsošanas ceļā, bet tikai, strādājot ar vietējiem deputātiem, lai viņus pārliecinātu un viņi paši pieņemtu savu nostāju," teica A. Mēters.

Jaunajā novadā būs jāveido arī vienota pašvaldības struktūra, vienādajām līdzšinējās pašvaldībās pakāpeniski apvienojoties. A. Mēters solīja, ka sākumā neviens lidzšinējo pašvaldību darbinieks no darba netiks atlaists. Kad notiks pārstrukturizēšana, tiem, kam darba jaunajā struktūrā vairs nebūs, piedāvās apgūt citu profesiju. Jāveido arī vienots informatizācijas tīkls, lai cilvēkiem bez vajadzības nebūtu jābrauc uz Brocēniem.

"Vēlos strādāt, bet nesolu zelta kalnus. Mani lēmumi nebūs vienpersoniski. Domē ir 23 deputāti, lemsim visi kopā. Iestājos pret novada domes ārkārtas vēlēšanām. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām palikušajos 3 gados nostrādāsim visi deputāti kopā," savu runu noslēdza A. Mēters.

"Kādu pamatu ieliksi, tādu māju uzcelsi. Šodien liekam pamatus kaut kam jaunam un nebijušam mūsu rajonā," teica otrs kandidāts Z. Fīrers, uzsverot, ka pašvaldībai šodien ir milzīgas iespējas. Kā pamatu šādam optimismam viņš minēja to, ka visu triju pašvaldību deputāti tikuši pāri šaubām un izveidojuši kopīgu novadu. Z. Fīrers uzsvēra, ka jaunajā novadā nedrīkst pieļaut nomaļu efektu. Pašvaldības iespējās ir novirzīt līdzekļus novada attālāku vietu attīstībai. Jāsaglabā visa līdzšinējā infrastruktūra, skolas. Bibliotēkām jāpārtop par informācijas centriem katrā novada apdzīvotajā vietā, lai cilvēki nejustos atstumti un vientuļi. Pašvaldībai ir satiksmes iespējas, tā spēj attīstīt arī uzņēmējdarbību laukos.

Otrais pamats optimismam ir tas, ka pašvaldībai ir augstas finansu potences. Z. Fīrers uzsvēra Brocēnu pašvaldības pieredzi finansējuma piesaistīšanā un to, ka pašvaldībai nav parādu, kā daudzām citām. Šodien, kad ir atvērtas durvis SAPARD starptautiskajam finansējumam, laukos šos līdzekļus varēs piesaistīt tur, kur paši būs aktīvi. Tāpēc novadā nepieciešams izveidot konsultantu dienestu, kas var iedrošināt zemniekus un nelielos lauku uzņēmējus.

Stāstot, kāpēc piekritis kandidēt priekšsēdētāja amatam, Z. Fīrers atcerējās vairāk nekā 50 gadu vecu pagātni, kad viņa vecāku ģimene ieradās Brocēnos. "No tā brīža es augu kopā ar Brocēniem, man ir svarīgi, kas te notiek un sāp sirds, ka no pagājušā gada marta (domātas pašvaldību vēlēšanas - S.K.) te viss iet uz leju," teica Z. Fīrers. Viņa runā vairākkārt uzsvērti tika atgādināts pagājušā gada marts, pēc kura daudz kas Brocēnos vairs neesot tik labi, kā pirms tam. "Kāpēc mana kandidatūra varētu būt labāka? Jo lielāka teritorija, jo mazāk vajadzīgs praktiķis, bet vairāk - stratēģis," teica Z. Fīrers. Viņaprāt, neprasme domāt stratēģiski ir lielākais A. Mētera trūkums.

Pēc kandidātu apspriešanas, kur uzstājās deputāti Jānis Sergejenko, Andris Zambergs un Anris Bitmanis, notika aizklātas vēlēšanas. Par A. Mēteru balsoja 18, pret bija 5 deputāti. Par Z. Fīreru balsoja 4 depuāti, pret bija 19.