Izdota enciklopēdija par Latvijas pagastiem

Esam saņēmuši greznu izdevumu - Enciklopēdija Latvijas pagasti: Latvijas pagasti, novadi, pilsētu un novadu lauku teritorijas.

Šķiru jauno enciklopēdiju, bet blakus nolieku arī Žaņa Unāma "Es viņu pazīstu", arī līdzšinējās enciklopēdijas - konversācijas vārdnīcas, nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, Valdemāra Ancīša "Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos." Šie izdevumi nepieciešami kaut vai tāpēc, lai varētu izsekot nosaukumu un robežu maiņām, veidojot Saldus rajonu no Liepājas un Kuldīgas apriņķiem Kurzemē, no Tukuma un Jegavas apriņķiem Zemgalē (šeit gan pa vidu vēl Dobeles un Auces rajoni).

Blīdene. Iedzīvotāju vairs nav pat puse no tiem, kas bija pirms 65 gadiem. Uzskaitīti parki. Bet kā ir dabā? Jābūt krietnai iztēlei, lai tos tur saskatītu Pilsblīdenē, Stūros un kādreizējās baznīcas vietā arī. Ievērojami cilvēki: literāte Ildze Kronte (Kronta!), tulkotāja Anna Bauga, diriģents Krišs Deķis.

Brocēni. Laika gaitā bijusi pamatīga nosaukumu maiņa. Brocēni un Ciecere, atkal Brocēni, Ciecere. Kopš 1956. gada gan vairs tikai Brocēni. Ciecere sadalīta starp Saldu, Remti, Blīdeni, t. s. Novadniekiem, lauvas tiesu atstājot Brocēniem. Ievērojamas personības - gleznotājs Edgars Bakevics, arhitekts Edgars Krūmiņš, literāts Voldemārs Platačs.

Gaiķi. Pagasta valdīšana tagad atrodama Satiķos. Gaiķu pagasts - Gaiķu un Satiķu ciems - Gaiķu ciems un nu jau atkal Gaiķu pagasts. Gaiķenieki pamatoti lepojas ar bīskapu Kārli Irbi, aktieri Aleksandru Freimani, tiesībnieku Kārli Dišleru, elektroķīmiķi Ernestu Dišleru. Mans kolēģis kādreiz bija gan Gaiķu, gan Satiķu bibliotēkā strādājošais koktēlnieks Pēteris Barons.

Jaunauce. Iedzīvotāju skaits - no 1430 sarucis līdz 577. Vai nav skumji? Šis taču ir viens no auglīgākajiem novadiem. Spriežot pēc enciklopēdijas veidotājiem iesniegtajām ziņām, jaunaucnieki lepojas ar dabu, ar vācu tautības latviešu zinātnieku un mācītāju Augustu Bīlenšteinu. Viss nozīmīgākais jau ir vēsture. Nedomāju gan, ka viss ir tik skumji. Tāpēc izlasiet un papildiniet paši.

Jaunlutriņi. Labu tiesu dīvainību atradīsiet arī tagadējā Jaunlutriņu pagasta vēsturē. 55 gadi pagājuši Lutriņu pagasta sastāvā - Lutriņu muižas Jaunā pusmuiža, Jaunmuiža, un tikai pēc tam - Jaunlutriņi. Jāpiezīmē, ka tagad pagasta teritorijā atrodas Lutriņu baznīca. Pagasts var lepoties ar personībām: folkloras vācēju Gustavu Lasi, gleznotāju Kārli Eglīti, rakstnieku Jāni Plaudi, kinorežisoru Uldi Braunu, arī daudzu dzejnieku apdzejoto karavadoni Jukumu Vācieti, kuram piemiņas akmeni veidojusi tēlniece Lea Davidova-Medene. Kādreiz bija arī J. Vācieša muzejs. Es šiem cilvēkiem blakus liktu kādreizējo Ošenieku bibliotekāru Kārli Grasbergu, kurš bija arī režisors, kordiriģents, personība.

Kursīši. Kopš 1935. gada iedzīvotāju skaits šeit samazinājies gandrīz 3 reizes - tāpat kā visur citur, kur tika izveidotas padomju saimniecības. Ievērojamo novadnieku saraksts garš - bīskaps Jānis Grīnbergs, zinātnieki Jānis Vītiņš un Kārlis Brīvkalns, pulkvedis Alberts Romans. Padomju darbiniekam Jānim Rudzutakam Caunēs savulaik atklāja piemiņas akmeni.

Lutriņi. Vēstures gaitā šis pagasts ir krietni graizīts un grozīts, līdz beidzot no 20870 ha palikuši tikai 9066,5. Iedzīvotāju skaits gan tik traki kā citos pagastos nav samazinājies. To saglabāt palīdzējis tā saucamais melioratoru ciemats Namiķos. Daudz ievērojamu cilvēku dzimuši šajā pagastā - arī keramiķe Māra Linkaite, literatūrzinātnieks Romans Pussars.

Ezere. Šim pagastam bagāta vēsture, kas turpinājās ar sadalīšanu, beidzās ar Zaņas atdalīšanu. Šodiena sākas ar 1990. gadu - ar Ezeres pagasta nosaukuma atgūšanu. Teritorijā daudz upīšu un strautu. Parks, kura bagātības jāprot saskatīt. Daudz arhitektūras un citu pieminekļu. Daudz ievērojamu cilvēku. Diemžēl sarakstā neatradu gleznotāja Jūlija Lekuža vārdu.

Izdevējiem vēlējums vismaz enciklopēdijas 2. daļu papildināt ar vietas norādēm, lai, īpaši nemeklējot, atrastu, kur lasīt par Cieceri, Benkavu, Bruzilām.