Septiņos gados - piecreiz lielāki apjomi

A/s "Kurzemes degviela" sevi uzskata par mazu spēlētāju Latvijas degvielas tirgū, tomēr uz valsts tautsaimniecības kopējā fona izskatās iespaidīgi: 2000. gadā tā atzīta par valsts otro lielāko nodokļu maksātāju un uzņēmumu ar trešo lielāko apgrozījumu.

Šādus rezultātus a/s "Kurzemes degviela" prezidents Argods Lūsiņš gan skaidro ar 2000. gada labvēlīgajiem apstākļiem degvielas importēšanai no austrumiem, kas ir "Kurzemes degvielas" prioritāte, tomēr pagājušā gada rezultāti apliecina, ka, arī ierastos apstākļos strādājot, uzņēmums turpina strauji attīstīties. Kaut gan salīdzinājumā ar 2000. gadu apgrozījums samazinājies, pērn tas bija teju par ceturtdaļu lielāks nekā iepriekšējā, 1999. gadā. Savukārt nodokļos 2001. gadā nomaksāts vēl vairāk - 33,6 milj. latu, 2000. gadā - 27 milj. latu.

Grūti pateikt, cik daudz degvielas kara laikā šeit, savā munīcijas novietnē, uzglabāja vācu karaspēks - tā bijusi pirmā šīs vietas saistība ar naftas produktiem. Pāris gadus pēc kara te izveidojās naftas bāze, kas 70-tajos gados tika paplašināta un modernizēta. 1994. gadā šeit varēja uzglabāt 20 000 kubikmetrus degvielas. Septiņu gadu laikā, kopš Saldus naftas bāze ir a/s "Kurzemes degvielas" struktūra, tās "ietilpība" palielinājusies teju pieckārt, jo tagad 29 rezervuāros var uzglabāt gandrīz 100 tūkstošus kubikmetrus naftas produktu.

"Svarīgākais mūsu produkts ir dažādu marku benzīns, mazāk - dīzeļdegviela. Lielākais piegādātājs - Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmums, taču sadarbības partneri skaitāmi desmitos, tajā skaitā Novopolockas, Moziras naftas pārstrādes rūpnīca Baltkrievijā, Kiriša Krievijā… Taču, tā kā esam Kurzemē un Baltkrievijas un Krievijas robeža ir salīdzinoši tālu un transportēšana - dārga, pašlaik no šīm valstīm ievedam galvenokārt dīzeļdegvielu un reaktīvās degvielas ziemas produkcijai," stāsta a/s "Kurzemes degviela" prezidents Argods Lūsiņš.

Naftas tirgus ir īpatnējs - tajā cenas nevis nosaka objektīvas piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, bet tās, savstarpēji vienojoties, diktē lielākās naftas ieguvējas valstis. Naftas cenas ir ļoti jūtīgas arī pret politiskajām norisēm pasaulē. Šādos apstākļos strādājot, vairumtirgotājiem jāspēj elastīgi mainīt piegāžu sistēmu un partnerus. Tā, piemēram, Krievijas krīzes laikā izrādījās izdevīgi importēt naftas produktus uz Latviju un pārdot tos Ukrainā. "Šādi, savā ziņā spekulatīvi darījumi var būt izdevīgi, taču īslaicīgi. Ir labi saņemt prēmiju, bet jāapzinās, ka dzīvot no prēmijām vien nevar," skaidro A. Lūsiņš.

Dažbrīd izdevīgi benzīnu vest pat no Āfrikas un Amerikas. "Dienvidāfrikas republika ir interesanta, dievu apdāvināta zeme, kur ir gan akmeņogles, gan dimanti - turklāt ļoti daudz; saka, ka viņi rakņājas pa oglēm un meklē dimantus… Taču pirms vairākiem gadiem tur valdīja rasistisks režīms, un pārējās valstis nepārdeva DĀR naftas produktus. Tas pamudināja šīs valsts zinātniekus izstrādāt sintētisku benzīnu, dīzeļdegvielu, eļļas no akmeņoglēm un gāzes. Palaikam naftas tirgū rodas situācija, kad ir izdevīgi no Āfrikas šo produkciju vest šurp." Sintētiskās degvielas ražotāji tik viegli neuzticējās jauniem partneriem - pirms uzsākt piegādes "Kurzemes degvielai", tika rūpīgi pētīts, vai šis uzņēmums negatavojas produkciju vest uz Eiropu, kas ir DĀR standarttirgus, un "nosist" tur cenu.

"Arī Amerikā, pat Krievijā, Astrahaņas rūpnīcā, ražo sintētisko degvielu, taču jautājums - cik tas maksā. Neiespaidojot degvielas cenas, pašlaik ar sintētisko produkciju var aizstāt ap 10% degvielas. Līdzīgs jautājums ir arī par bioetanolu, ar ko nolemts līdz 2020. gadam aizstāt līdz 20% naftas produktu. Naftas krājumi nav neizsmeļami, un pasaulei ar to jārēķinās, taču zinātnei jāpiedāvā cita ekonomiskā ziņā adekvāta produkcija, lai bez naftas varētu iztikt," stāsta "Kurzemes degvielas" prezidents.