"Mācīties nav par vēlu pat 150 gados..."

"Ļoti vēlējos iegūt meistares diplomu, tādēļ nolēmu apmeklēt Amatniecības kameras rīkotos kursus Rīgā," sacīja audēja un mezglotāja LIDIJA KLŪGA, piebilzdama, ka šajos laikos dzīves izmaiņām var izsekot līdzi tikai tas, kurš mācās.

Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi notika divus mēnešus katru piektdienu un sestdienu. Mācīja psiholoģiju, pedagoģiju, stila vēsturi un amatniecības vēsturi. "Sākumā likās: nu ko tādos gados mācīšos, lai skolojas jaunāki. Bet psiholoģe lekcijā sacīja, ka cilvēks varot mācīties pat 150 gados. Ja jau mācās kalējs, kam 73 gadi, varu arī es. Man šie kursi bija neticami jauks piedzīvojums. Ļoti patika teorētiskās nodarbības, jo mūsu kurss bija ļoti aktīvs, daudz jautāja, lektoru sacīto urbām skaļi," smaidot saka meistare.

Pašai paliek vien gandarījums

Kursu noslēgumā bija gan teorētiskais eksāmens, gan bija jāaizstāv projekts, kādēļ kursi bijuši vajadzīgi, jārecenzē darbi un jāsagatavo sava darba ekonomiskais pamatojums un peļņas aprēķins. Ar peļņu rokdarbu nozarē gan diez cik spoži nav. Lidijas kundzei iznācis, ka ar ieņēmumiem var atpelnīt tikai izlietoto materiālu vērtību, bet pašas darba apmaksai, kur nu vēl peļņai, nepaliek nekas. "Pašai paliek vien gandarījums par padarīto," atzīstas Lidija Klūga. Ja aptuveni četru latu vērtībā dvielī ieauž diegus un dvieli pārdod par četriem latiem, tad nulle vien iznāk, turklāt no citiem ienākumiem jāapmaksā brauciens uz veikalu Rīgā un atpakaļ.

Eksāmenā vērtēja arī praktisko darbu, bija jādemonstrē seši izstrādājumi. Lidija Klūga radījusi pašas austus dažādu izmēru dvieļus ar mezglotiem galiem. Pieprasīja arī, lai uz vietas parāda savu prasmi. Tas novēršot viltus meistaru rašanos. "Kad redzēja, cik ātri man strādā pirksti, eksāmenu biju nokārtojusi 10 minūšu laikā un bez jebkādām kritikām un papildu jautājumiem. Izrādījās, ka speciālisti manus darbus jau ievērojuši izstādēs Rīgā," atceras audēja. Tagad viņa ir pirmā un pagaidām vienīgā oficiāli atzītā mezglošanas meistare Latvijā. Vienu dvieli tūlīt nodevusi veikalā realizācijai, un drīz tas arī bija nopirkts un aizvests uz Austrāliju.

Mācās meistari un zeļļi

Vienlaikus eksāmenu kārtojuši arī citi rokdarbu pratēji - audējas, mašīnizšuvēja, fotomākslinieks, bet kopā uz meistara kvalifikāciju pretendēja aptuveni 30 dažādi amatnieki. Savus darbus aizstāvēja arī zeļļi, to skaits tuvojās pussimtam. Bija ne tikai rokdarbnieces -, bet arī pavisam lietišķas profesijas - galdnieki, kalēji, bruģētāji, keramiķe, apģērbu apdarināšanas speciāliste, atslēdznieki, maiznieki, frizieri, kosmetologi. Esot bijuši daži, kuri nenokārtoja vai nu teorētisko, vai praktisko pārbaudi. Prasība katram sagatavot sešus meistardarbus ne visās specialitātes ātri un viegli izpildāma.

Tā kā Lidijai Klūgai ir ļoti ilgs tautas daiļamata meistares stāžs - 30 gadu - viņai amatprasme no zeļļa nebija jāsāk. Bet zeļļi nenozīmē tikai jaunus ļaudis, šoreiz zeļļa kvalifikāciju ieguva arī vīri krietnos gados. Divi jauni puiši - galdnieki - jau izveidojušies par tik labiem amata pratējiem, ka tiem par zeļļiem nav jāpavada vis septiņi vai astoņi gadi, bet jau pēc gada viņi kārtoja meistara kvalifikāciju.

Maestro titulam ir liels svars

Amata meistara nosaukums īpaši svarīgs esot ārzemnieku acīs. Viņiem maz ko izsaka tautas daiļamata meistara tituls, bet amatniecības meistara diploms tiek vērtēts kā patiešām augstas kvalifikācijas liecība. Kursos esot bijusi kāda daiļamata meistare, kurai jau ir daiļamata meistares četri diplomi, taču viņa pati par mūsdienīga darba kvalitātes apliecinājumu uzskata nule saņemtos divus meistares diplomus - aušanā un tekstīliju mākslinieciskajā apstrādē.

Mācību laikā gadījās arī patīkami pārsteigumi. Kursus vadīja un vēlāk arī eksāmenus pieņēma Lidijas kundzes pirmā skolniece mezglošanā pirms daudziem gadiem Dagmāra Prīberga, kura tagad vada tautas daiļamata studiju "Bārbele" Rīgā. Tā nu iznāca, ka skolniece eksaminē savu skolotāju.

"Esmu priecīga, ka tas ir izdarīts. Tagad tehnikuma meitenes, kurām mācu rokdarbus, var sacīt, ka viņas māca diplomēta meistare," tā savas jaunās izglītības prestižu komentē Lidija Klūga.

Viņa jau plāno nākamos darbus. Maijā Liepājā paredzēta viņas personālizstāde. Tur varēs redzēt gan piecus dvieļus no viņas Rīgā rādītā meistarstiķa, kā arī 40 citus dvieļus, šatierētas segas. Tagad esot pavērušās jaunas iespējas ar Amatniecības kameras starpniecību piedalīties izstādēs ārzemēs, jo nu mezglotāja ir Amatniecības kameras biedre.