Smaidu nebaida dzīves grūtības

Vakar vārda dienā sveicēju laba vēlējumus saņēma latviskā vārda Smaidas īpašnieces. Arī SMAIDAS TUPICINAS ģimenē šī diena tiek atzīmēta.

Viņa ir rudens bērns, tāpēc tēvs vēlējies, lai vārdadienu svinētu pēc dzimšanas dienas un tas būtu zīmīgs datums (padomju laikos 11. janvāris bija diena pēc ziemas brīvdienām, kad sākās skola). Arī par vārdu Smaida var pateikties tētim, kurš pretēji mammas vēlmei, kas meitu gribējusi nosaukt par Ilgu, izraudzījies šo skanīgo vārdu, domādams, lai meita dzīves ceļu tek ar smaidu sejā, jo nebaltu dienu var uzveikt tikai tā. Tētis teicis, ka meitai vārds Ilga nenesīšot laimi, jo tad visu mūžu pēc kaut kā būs jāilgojas. Tēva pravietojums ir piepildījies, jo "lai arī cik skarbs reizēm liktos liktenis, es smaidu, bet, ja kāds aizvaino, tad tikai skata pēc uzmetu lūpu, bet dusmas man ātri pāriet," atzīst gaviļniece.

Smaidas dzimtā puse ir Zante, bet nu jau vairāk nekā 15 gadus viņa sevi uzskata par saldenieci. Dzīve Smaidai nav bijusi viegla, jau deviņu gadu vecumā zaudējusi tēti un vēlāk arī meitiņu un vīru, tomēr Smaida uzskata, ka nokārt degunu nedrīkst, bet jāsmaida, kaut arī dažreiz sirdī ir skumjas. Paļāvība uz rītdienu palīdz vieglāk rast risinājumu dzīves samezglojumam. Smaida pēc meitiņas aiziešanas aizsaulē nolēma adoptēt bērnu. "Tagad meita ir pieaugusi." ar lepnumu stāsta Smaida.

Pēdējos gados Smaidai nav veicies, jo nācās aiziet no iemīļotā šoferes darba, kurā nostrādāti 20 gadi. Viņa teic: "Kam piecdesmit gadus veca esi vajadzīga! Neviens darbā vairs negrib ņemt." Tomēr viņa nesēž, rokas klēpī salikusi, un negaužas par skarbo likteni, bet iet, meklē un nenoniecina pagaidu darba piedāvājumus. Vasarā Smaida lasījusi zemenes pie saimniekiem, bet tagad tīra sniegu tirgus laukumā. Tomēr viņa nevar aizmirst pie stūres pavadītos gadus un, ja kāds piedāvātu sēsties pie automašīnas vadības, tad bez vārda runas piekristu.

Smaidai mīļākā dziesma ir par ceļa baltajiem stabiem. Viņa atzīst, ka dziesmas jēgu var saprast tikai patiess autobraucējs. Smaida stāsta: "Braucot tumsā, šofera draugi ir baltie ceļa stabi, kas līdzīgi bērzu baltajiem stumbriem pašķiras tavā ceļā". Darbs vieglāk sokas, ja dzird dvēselei tuvu dziesmu. "Un arī skumjas var aizbaidīt, dungojot pazīstamu melodiju," atzīst Smaida. Viņai patīk arī meksikāņu seriāli un klausīties radio, kā arī lasīt laikrakstos un žurnālos dzīvesstāstus, kuri liek paraudzīties uz ikdienu no citas puses.