Mana nedēļa (15.01.)

Māris Bērziņš,

a/s "Saldus MR" kokmateriālu iepirkšanas daļas vadītājs

- Pagājusī nedēļa iesākās ar kantainu galvu - pēc slimošanas gāju uz darbu. Arī tur nekā labāka - sākās lielais atkusnis. Tagad mežā skaitās īstais ražas laiks, bet nekā - esam iekavējuši darbus jau par divām nedēļām. Var tikai cirst kokus, bet izvest praktiski nav iespējams.

Otrdien aizbraucu uz Rīgu un brīnījos - ko tie rīdzinieki kliedz? Ziemas apstākļiem ielas ir pieņemamas, izbraukt var. Lai pamēģina tagad pa meža ceļiem pabraukt, tad sapratīs, kas ir briesmīgi ceļi.

Taču - ja būtu palicis Ziemassvētkos sasnigušais lielais sniegs, tagad varbūt būtu vēl trakāk. Vismaz koki atbrīvojušies no sniega, arī zvēriņiem vieglāk izdzīvot. Bada dēļ stirnas bojā aiziet nevar. Visur cērt kokus, stirnas tiek pie apšu mizām, pumpuriem, arī pa jaunaudzēm pastaigā un priežu pumpurus uzēd, pagandē mežu. Viņas apdraud vilki un it īpaši - klaiņojošie suņi.

Sestdien uzlabojās veselība, gāju medībās. Tās beidzās, īsti nesākušās. Izbraucām savu objektu, plēsēju pēdu nebija, un lencām mežacūkas. Jau tad divi mednieki satikās ar cūkām - medījums rokā. Jānis Zommers bija atvedis divus viesmedniekus no Polijas, tie pat lāgā mežā nedabūja ieiet.

Svētdiena - pirts diena, bez tās labi nejūtos. Piekrītu pieredzējušiem pirtniekiem, kas saka - pirtī ejot, nedrīkst pulkstenī skatīties un laiku rēķināt. Jāatbrīvojas un jāatslēdzas no visa.

Vēl pagājušonedēļ pāris reižu mani apciemoja mazmeitiņa, par to ļoti priecājos. Viņai pašlaik ir gadiņš un divi mēneši - vecums, kad tikai miegs bērnu var novaldīt.

Pārdomājot šo nedēļu, pieķēru sevi pie domas - pirms gadiem desmit daudzos notikumos būtu iejaucies. Tagad tikai vēroju no malas. Vecums nāk vai tikai apdomība?…

Pierakstīja Daina Marcinkus