Pirts Saldū slēgta uz nenoteiktu laiku

"Pie pirts izlikta zīmīte, ka no 1. janvāra tā ir slēgta. Gribam uzzināt, kāds tam iemesls un vai Saldū vispār vairs nebūs iespējas aiziet nomazgāties uz pirti?" redakcijā vaicāja vairāki saldenieki.

SIA "Spodrība" direktors Raimonds Suseklis pastāstīja:

"Ir pieņemti noteikumi par publiskām mazgātavām, kas stājušies spēkā no 1. janvāra. Tie ir diezgan drakoniski, lai uzreiz ieviestu dzīvē. Lai pirti sakārtotu, nepieciešami prāvi līdzekļi. Ir jāmeklē, kur tos dabūt. Vai tās būs investīcijas, vai privāts kapitāls, vai kāds cits risinājums, šobrīd konkrēti pateikt nevaru. Līdz ar to pieņemts lēmums uz laiku pirti slēgt. Cik ilgu laiku pirts būs ciet, nevaru pateikt. Pirti Saldū es gribētu saglabāt, taču noteikti daudz labākā līmenī nekā pašreiz.

Pašreiz mūsu pirti saukt par normālu būtu glaimojoši. Faktiski tajā bija izveidojusies kritiska situācija. Pēdējais nopietnais kapitālais remonts bija pirms pieciem gadiem. Sīkākus tehniskus remontus veicām reizi ceturksnī, ja bija nepieciešams, piemēram, dušu telpās - reizi mēnesī. Taču remonts izmaksā dārgi. Līdzšinējā biļetes cena - 60 santīmi - nekādi nevar nosegt arī visas izmaksas, kas saistītas ar pirts uzturēšanu. Agrāk pilsētas domei bija iespēja daļēji dotēt šo pakalpojumu pilsētas pensionāriem. Pamazām dotācijas sāka pazust, pašreiz pašvaldība mums nepiešķir neko.

Mēnesī pie mums mazgāties vidēji nāca 70 - 100 cilvēku. Mūsu novērojumi rāda, ka daudziem ir diezgan nesaudzīga attieksme pret to, kas ir izdarīts. Piemēram, vīriešu koplietošanas pirtī ielikām jaunas durvis, taču jau otrajā nedēļā tās nezin kāpēc sāka vērties uz otru pusi. Vai tad mājās durvis arī no visa spēka speram ar kāju? Taču ir attieksme - ja tas nav mans, tāpēc var plēst. Tāpat nevar ekonomēt ūdeni, uzliekot automātiskās regulēšanas plūsmas krānus. Tie ātri vien tiek salauzti, bet remontēt neatmaksājas.

Vērojot, kāda ir cilvēku attieksme pret pirts inventāru, secināju, ka būs grūti izpildīt jaunos noteikumus. Piemēram, ir prasība, lai tualetes būtu perfektas - te jābūt gan vienreizējām ziepēm, gan salvetēm, pirtī jābūt matu žāvētājam. Tas būtu normāli. Bet Saldū publika tam nav gatava. Es nevaru nolikt pat vienu šķidro ziepju trauku, kura saturs varētu pietikt mēnesim. Pie mums stundas laikā tas vienkārši nejauši izspiedīsies, un būs jāliek cits. Taču tas viss maksā naudu.

Esmu bijis apskatīt pirti Tukumā, tur līmenis ir daudz augstāks. Gribētu arī pie mums pēc remonta ieviest divu kategoriju pirtis. Viena pieejama plašai publikai, maksa te varētu būt līdz 2 latiem. Otra - ar augstu servisu, arī ar atpūtas iespējām, banketu zāli, burbuļvannām, un tas jau varētu maksāt 7 latus cilvēkam. Vēl gan jārēķina, kādas būtu konkrētās izmaksas un izdevumi.

Pirts uzturēšana ir smags bizness, jo ieguldījumi šajā saimniecībā ir lieli. Kaut vai viens piemērs. Pirtī jābūt spēcīgai ventilācijai, kas uzņem šeit radušos mitrumu. Tā kā te ir krasa temperatūru maiņa, kondensācijas rezultātā rodas liels mitrums. Visas metalizētās sistēmas, ūdensvadu metālu pārvadi jānosedz, jānopako vai visi ir jānomaina pret jaunas tehnoloģijas instalācijām. Ir jāveic arī citi darbi, kuros vajadzīgs finansiāls ieguldījums.

Tāpēc es vēl konkrēti nevaru pateikt, kad pirts atsāks darbu. Arī ar pašvaldību tiek diskutēts, ko darīt. Pilsētā pirts ir vajadzīga. Meklēšu iespējas tikties ar tiem, kam pirtis ir diezgan labā līmenī. Vēlos iegūt pieredzi, ko un kā viņi ir darījuši šī līmeņa sasniegšanai."

Pilsētas domes priekšsēdētājs Aidis Herings solījās izteikt arī pašvaldības viedokli par pirts saglabāšanu pilsētā. To publicēsim kādā no laikraksta numuriem.