"Pampāļi" pārbaudītājus aicinās aprīlī
"Mums, uzņēmumam, kurš ražo eksportam kazeīnu, produkcijas ekporta tiesības nav atņemtas, tādu dokumentu neesmu saņēmis un redzējis," sacīja paju sabiedrības "Pampāļi" vadītājs JĀNIS VAĻKO.
Pārbaudes nesteidzina
Tomēr pērn, tāpat kā pārējiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, kuriem ir tiesības pārdot savus ražojumus Eiropas Savienības valstīs, arī "Pampāļiem" tika apturēta veterinārā sertifikāta izsniegšana. Ja šāda sertifikāta nav, produkcijas eksports nav iespējams. Pēc atkārtotām kontrolēm vairākiem uzņēmumiem nesen atjaunoja iespējas pārdot produkciju Eiropas valstīs. Pagaidām to vidū "Pampāļu" nav, un paju sabiedrība arī necenšas steidzināt notikumus. Tas tādēļ, ka patlaban līdz kazeīna ražošanas sākumam ir vēl pietiekami ilgs laiks.
"Pārtikas un veterinārajā dienestā visiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem vajadzēja iesniegt pieteikumus uzņēmumu novērtēšanai, atzīšanai un reģistrēšanai, ko arī mēs izdarījām, minot pārbaudes laiku - šī gada aprīli. Tas tādēļ, ka kazeīna ražošana sākas maijā un ilgst sešus mēnešus. Steidzināt pārbaudi nav nepieciešams. Pērnā gada 5. decembrī pie mums notika Eiropas pārbaude, ieradās speciālistes no Vācijas un Francijas. Īpaša vērība tika pievērsta dokumentiem. Saņēmām norādījumus, piemēram, līdzās citiem vājpiena kvalitātes rādītājiem nepieciešama īpaša atzīme, ka vājpiens ražots no augstākā labuma piena. Šādu atzinumu dod piena pārstrādes uzņēmums, no kura izejvielu iepērkam. Par pašu kazeīna ražošanas procesu, tehnoloģiju aizrādījumu nebija.
Tā ka šī gada pirmajos trīs mēnešos remontēsim kazeīna ražošanas cehu, sakārtosim visu kārtējai sezonai un īsi pirms tās uzsākšanas - aprīlī - aicināsim Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistus pārbaudīt ražotni, lai maijā varam atsākt kazeīna ražošanu un eksportu. Domāju, ka lielu sarežģījumu nebūs.
Tiem uzņēmumiem, kuriem jau atjaunots veterinārais sertifikāts, ieteiktās izmaiņas nācās veikt ļoti īsā laikā, jo noliktavās atradās diezgan daudz eksportam sagatavotas nerealizētas produkcijas. Mums šādu uzkrājumu nebija, visu bijām pārdevuši jau līdz 1. novembrim.
Pērn notika ļoti stingra dokumentu pārbaude, vai nepārdodam Eiropas Savienībā no Ukrainas iepirktu kazeīnu, vai nejaucam Ukrainas ražojumu savai produkcijai klāt un vai visu kazeīnu ražojam no Latvijā iepirktas izejvielas. Pārbaudes izturējām, jo šmaukšanos savā biznesā nepraktizējam. Stingra kontrole bijusi jau agrāk un noteikti būs arī turpmāk."
Eiropa prasīs visaugstāko kvalitāti
"Jau 2000. gadā kravas nopietni pārbaudīja Vācijas robežinspekcija. Tad pētīja ne tikai izejvielas un galaproduktu, bet pat kazeīna ražošanā izmantotā ūdens kvalitāti un daudzus citus rādītājus. Arī pērn kravu pārbaudes uz Vācijas robežas turpinājās. Par mūsu produkciju pretenziju nebija tās iepircējiem Eiropas Savienībā.
Patlaban Latvijā esam palikuši vienīgie, kuriem ir Eiropas Savienības eksportētāju numurs kazeīna realizācijai. Bet tas nozīmē, ka kvalitatīvs darbs, sākot no dokumentiem, beidzot ar gatavu produkciju, no mums tiks pieprasīts arī turpmāk. Patlaban dienaskārtībā ir pārtikas ražošanas uzņēmumu pārbaudes. Lielie piena pārstrādes uzņēmumi jau ieguldījuši lielus līdzekļus, lai piemērotos Eiropas prasībām. Bet ar laiku nopietnas pārbaudes un kontroles notiks arī piena lopkopības fermās, un tieši tur var rasties vislielākās grūtības, ja tām piemēros līdzīgas prasības, kā pārstrādes uzņēmumiem.
Patlaban Latvijā vajadzētu pārstrādāt eksportam visdažādākajā veidā vismaz 80 tūkstošus tonnu piena gadā, taču šim jābūt tikai augstākā labuma pienam. Mums savukārt no šiem uzņēmumiem vajadzīgs tikpat augstas kvalitātes vājpiens (šaipus Daugavai eksporta tiesības uz ES ir "Tukuma pienam", vēl "Rīgas piena kombinātam"). Bet kur lai piena pārstrādes uzņēmumi dabū tik daudz šādas kvalitātes piena, ja trīs ceturtdaļās ganāmpulku ir tikai no 1 līdz 10 govīm un vairumam nav dzesētāju? Ja valsts ar īpašām metodēm neveicinās situācijas uzlabošanos lopkopības saimniecībās, var gadīties, ka Latvija vienkārši nevarēs saražot tik daudz eksportam derīgas produkcijas, lai izpildītu mums piešķirto piena produktu eksporta kvotu. Nav attaisnojušās subsīdijas par slaucamo govi, jo tās situāciju būtiski nav uzlabojušas. Acīmredzot valsts atbalstam jāmainās un subsīdijas jāmaksā par pārstrādes uzņēmumiem pārdoto pienu, īpaši stimulējot augstākās kvalitātes prasībām atbilstoša piena pārdošanu."
Citi raksti sadaļā: Ziņas
- Viena mazulīte 18.02.2025
- Nojauc veco, būvēs jaunu 18.02.2025
- Jautā, kā izlietot 10 000 eiro 18.02.2025
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 18.02.2025
- Ar petardēm apmētā suni 18.02.2025
- Apskats 18.02.2025
- Vairāk jaunu savrupmāju 14.02.2025
- Suns nobiedē velosipēdistu 14.02.2025
- Trīs bērniņi 11.02.2025
- Politiķi par darbu klātienē nav kategoriski 11.02.2025
- Īsumā (11.02.25) 11.02.2025
- Iesaistās pārkāpumu atklāšanā 11.02.2025
- Apskats 11.02.2025
- Aicina nekāpt uz ledus 11.02.2025
- Pieķer dzērājšoferus 07.02.2025
- Par investīcijām vēja parkos vēl tikai lems 07.02.2025
- No Pakuļa pērn visbiežāk izvilka asari 07.02.2025
- Izmanto drošas apsildes iekārtas 07.02.2025
- Īsumā (07.02.2025) 07.02.2025
- Žūpas klīst pa ielām, kašķējas un uzņem video 04.02.2025
- Sadraudzības pilsētā — putnu gripa 04.02.2025
- Reimatologi kļūst noslogotāki 04.02.2025
- Nedēļas nogalē var raustīties elektrība 04.02.2025
- Īsumā (04.02.2025) 04.02.2025
- Dod svinīgu zvērestu 04.02.2025
- Divi bērniņi 04.02.2025
- Bez sniega grūtāk pamanīt dzīvnieku 04.02.2025
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 04.02.2025
- Apskats 04.02.2025
- Īsumā (31.01.2025) 31.01.2025