Kāpēc man rūp ASV tarifi importam no Ķīnas?

SEB bankas ekonomists DAINIS GAŠPUITIS uzņēmēju forumā izteiksmīgi ilustrēja, kā globāli procesi galu galā atsaucas uz ikviena cilvēka ikdienu. Viņš runāja par būtiskākajiem izaicinājumiem ekonomikā tuvākajos gados.

Kas šobrīd aktuāls pasaules ekonomikā un ar ko uzņēmējiem jārēķinās? Piedāvājam īsu pārstāstu.

Tramps

Viņš nepilnā mēnesī kopš stāšanās ASV prezidenta amatā daudz ko pasaulē sagriezis kājām gaisā. Kā mēs dzīvosim vismaz turpmākos četrus gadus, lielā mērā atkarīgs no šī kunga noskaņojuma un pasaules redzējuma.

Četri reģioni — Kanāda, Meksika, Eiropas Savienība un Ķīna — uz ASV eksportē vairāk, nekā no tām importē. Tas nozīmē, ka importa tarifi, ko ieviesa ASV pret Meksiku un Kanādu, visticamāk, aprīlī tiks vērsti arī pret Eiropas Savienību, un mēs tos izjutīsim. Latvijā eksports uz ASV gan ir tikai 10. — 11. vietā, taču pastarpināta ietekme var būt ļoti spēcīga, jo runa ir par ļoti lielu tirgu. Ja, piemēram, Ķīna vai citas valstis nevarēs pārdot produktus ASV, tās pārorientēsies uz šejieni, un vietējie uzņēmēji saskarsies ar pastiprinātu konkurenci un dempingu.

Karš Ukrainā

Svarīgi, lai tas neizvēršas un beidzas Ukrainas interesēs. Noskaņojums, ko karadarbība rada, ietekmē gan uzņēmējus, gan patērētājus, un tas rada noteiktus ekonomiskus fenomenus.

Inflācija un procentu likmes

Tās interesē gan uzņēmējus, gan kredītņēmējus. Inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras, bet cenu pieaugums turpinās. Tomēr tas nav slikts rādītājs. Inflācija zem 2 % liecina par problēmām ekonomikā, taču tā nedrīkst būt arī pārāk augsta. Katrā ziņā periods, kad naudas vērtība bija 0 un pat negatīva, ir aiz muguras, tāda situācija nav bijusi 5000 gadu, kopš veikti un atrasti pieraksti par finanšu darījumiem. Jāsaprot, ka naudu, ko bankas aizdod, citi cilvēki ir uzkrājuši. Veselīga situācija ir tad, ja uzkrājēji nopelna, bet kredītņēmēji nepārmaksā.

Interesanti, ka gan ģeopolitiskā situācija, gan augstas procentu likmes radījušas nepieredzētu situāciju — patlaban Dienvideiropa attīstās straujāk nekā līdzšinējā līdere Ziemeļeiropa. Tās iedzīvotāji mazāk iegulda nekustamajos īpašumos vai investē, vairāk ceļo, vairodami turību citās valstīs. Spānijas, Grieķijas izaugsme tādēļ ir īpaši izteikta.

Pasaules ekonomikas attīstība

To lielā mērā noteiks Ķīna, kuras ekonomiskā apetīte būtiski ietekmē pieprasījumu pēc energoresursiem un atsaucas arī uz degvielas cenām uzpildes stacijās un gāzes tarifiem.

Otra nozīmīgākā ir Eiropas, it īpaši Vācijas ekonomika. Nozares, kas nodrošināja, ka Vācija, Eiropa un pastarpināti arī mēs dzīvojam labi, šobrīd ir norietā. Vadošās nozares — autobūve, ķīmijas rūpniecība — augsto enerģijas cenu dēļ zaudējušas konkurenci, turklāt Vācija nokavēja elektroauto attīstību un nu jau tehnoloģiski atpalikusi no Ķīnas un ASV par aptuveni 15 gadiem. Dzirdam par autobūves nozarē drastiski samazinātām darbavietām, cilvēki zaudē darbu vai baidās par to, un tas ietekmē noskaņojumu un attiecīgi — tirgus aktivitāti. Pārmaiņas liek uzdot jautājumu: kā mēs spēsim nodrošināt vēlamo labklājības līmeni nākotnē?

Enerģijas cenas

Enerģijas jaudu attīstīšana ir aktuāla. Eiropa pastiprināti tērē gāzes krājumus, tāpēc ir risks, ka līdz rudenim nepaspēsim tos atjaunot, un resursa cenas kāps. Tāda šoka kā 2022. gadā nebūs, bet jau tagad gāze maksā apmēram divreiz dārgāk nekā līdz tam, tāpēc Eiropas uzņēmumi zaudē konkurētspēju. Nedaudz kritusies naftas cena, tas nozīmē, ka Krievijai tiek mazāk naudas kara vešanai.

Kiberdrošība, hibrīdkara elementi

Par to runājam daudz un bieži, tomēr pat mūsu mazajā Latvijā ik mēnesi izkrāpj vairāk nekā miljonu eiro. Krāpniecība attīstās, tās slazdos iekrīt ne tikai vienkārši cilvēki, bet arī pieredzējuši uzņēmēji.

Klimats

Tas kļūst aizvien neprognozējamāks un rada riskus, ar ko jārēķinās uzņēmējdarbībā un pat politikā. Piemēram, ja kādā reģionā ir slikta raža, produkta cena aug. Cilvēki ir neapmierināti un vēršas pie politiķiem, kuriem nav iespēju neko būtiski ietekmēt. Tā rodas augsne populistiem, kuri sola visu, ko tikai mēs gribam dzirdēt. Šobrīd tas izpaužas ļoti spēcīgi.

Produktivitāte

Mums Latvijā šajā ziņā daudz darāmā. Mūsu vājums slēpjas individuālismā, tā dēļ liedzam sev tās iespējas, ko izmanto uz sadarbību vērstākas nācijas. Latvijā 90 % uzņēmumu pieder vienam īpašniekam; protams, ir labi, ka viņi uztur sevi un ģimeni, maksā nodokļus, bet tik ļoti vajadzīgajai ekonomikas izaugsmei nepieciešamas kompānijas ar spēju investēt tehnoloģijās, inovācijās un ražot pasaulē konkurētspējīgu produkciju. Vēlme dzīvot arvien labāk ir konstanta, taču tā nozīmē, ka gadu no gada jāspēj radīt aizvien vairāk vērtības, jo citādi nav pamata algas pielikumam.

Ja salīdzinām Eiropas bagātākās valsts Vācijas jaunradīto vērtību uz vienu iedzīvotāju ar visiem ASV štatiem, tad diemžēl tā atrodas nabadzīgāko štatu līmenī. ASV veiksmīgi attīstījusi tehnoloģijas, un pēdējo astoņu gadu laikā no aptuveni līdzvērtīgām pozīcijām tās tagad apsteigušas Eiropu gandrīz divkārt.

Ja ekonomika nepieaug, bet izdevumi pieaug — tie nepieciešami aizsardzībai —, tad paliek neapmierināta vēlme pēc uzlabojumiem sociālajā un izglītības jomā. Un šeit atkal ir augsne populismam.

Demogrāfija

Ar sabiedrības novecošanos sastopas visa Eiropa — praktiski nekur dzimstība nenodrošina populācijas atjaunošanos. Ekonomikā tas nozīmē darbaspēka deficītu. Analīze liecina, ka jau 64 gadu vecu iedzīvotāju īpatsvars darba tirgū strauji sarūk; ļoti daudz būtu jāstrādā, lai mudinātu pensijas vecumu sasniegušos iespējami ilgi palikt darba tirgū.